Kā vērtējat dažādu tautību un grupu iekļaušanos mūsu novadu sabiedrībā patlaban?
Bērni problēmas nesagādā
AGRA ZAĶE, IECAVAS VIDUSSKOLAS DIREKTORE:
Iecavas vidusskolā līdzās latviešiem ilgus gadus mācās bērni no krievvalodīgo ģimenēm, kādu laiku mums ir ķīnieši, vjetnamieši, viena meitene no Serbijas. Šie cittautieši mācās sākumskolas, kā arī pamatskolas klasēs.
Sākumā bijām nedaudz satraukušies, skolotājiem nebija viegli, braucām uz Rīgu runāt ar kolēģiem par labākajām mācību metodēm. Taču būtisku problēmu nav. Sākumskolā šos bērniņus ielikām tajās klasēs, kur audzinātājas labāk pārzina angļu valodu un krievu valodu, jo tās kaut cik pārvalda bērnu vecāki. Pēc sagatavotas programmas papildus mācām viņiem latviešu valodu.
Šie bērni ir no pārtikušām ģimenēm, tās te iegādājušās īpašumus, vecākiem ir darbs. Līdz ar to bērni motivēti apgūt valodu, labi mācīties. Īpaši varu uzteikt mazos ķīniešus, kuri ir cītīgi eksaktajos priekšmetos. Viens ķīniešu puisēns dejo tautas dejas. Vasarā Dziesmu svētkos viņš visās bildēs bija priekšplānā.
Arī mūsu skolēni ar citādākajiem līdzaudžiem saprotas labi, konfliktu nav bijis. Bērni ir ieinteresēti, labprāt komunicē, viņi tiecas pēc citādā, kaut ko noderīgu cits no cita aizgūst. Bērni problēmas nesagādā.
Ar varu nepiespiedīsim
Mārtiņš Ruža, Bauskas novada domes deputāts:
Integrācijas jautājumi pašlaik ir kļuvuši aktuāli saistībā ar gaidāmo bēgļu uzņemšanu Latvijā. Lai gan būtībā viss ir vienkārši – tie, kas vēlēsies integrēties, iemācīties valodu un apgūt kultūru, to izdarīs, bet ar varu nevienu nepiespiedīsi.
Savulaik četrus mēnešus pavadīju darbā Somijā. Jau pēc mēneša biju apguvis somu valodu tādā līmenī, lai varētu saprasties. Kamēr nezināju valodu, bija diskomforta izjūta – apkārt sarunājas, bet neko nesaprotu. Un tas savukārt ir atkarīgs no katra cilvēka personības – vai viņam ir šāda izjūta, vai patiesi vēlas būt piederīgs valstij, kurā mīt. Tie, kas gribēs pie mums dzīvot un strādāt, integrēsies. Piespiedu kārtā to izdarīt neizdosies, un nacionālā mentalitāte paliks arī pēc tam, kad iemācīsies latviešu valodu.
Grūti pateikt, cik lielā mērā iespējams ticību konflikts, kas līdz šim Latvijā nebija aktuāls. Interesējos par ticību vēsturi, un jāatzīst, ka savulaik kristietība bija daudz agresīvāka un neiecietīgāka par islāmu. Esmu bijis Ēģiptē, un tur arī nemanīju islāma agresivitāti.
Vairāk uztrauc, ka pašreizējā migrantu invāzija Eiropā izskatās mākslīgi radīta un saistīta ar netīru nelegālo biznesu. Kādas var būt šādas imigrācijas sekas, nav īsti skaidrs.
Iekļaušanos kavē valodas barjera
DŽENIJA VAŅA (JENNY WAN), Bauskas novada iedzīvotāja:
Līdz šim dzīvoju Ķīnas dienvidu finanšu centrā, daudzmiljonu metropolē Šenžeņā, bet nu jau otro gadu ar ģimeni – vīru un meitu – esam apmetušies Bauskā. Mums patīk Latvija, komfortabli jūtamies arī Bauskā, esam iemīlējuši eiropeisko dzīves stilu. Esam nolēmuši palikt šeit uz dzīvi pavisam.
Lai iekļautos vietējā sabiedrībā, uzskatu, ka nepieciešamas valsts valodas zināšanas. Latviešu valoda nav viegla, bet esmu apņēmusies to apgūt. Ķīnā ieguvu medicīnisko izglītību, strādāju par pediatri. Arī šeit gribētu turpināt savas mediķes gaitas, taču valodas barjera un atļaujas trūkums pagaidām liedz realizēt šo iespēju.
Uzskatu, ka šejienieši mūs ir pieņēmuši un ļauj justies ne sliktāk kā mūsu dzimtenē. Naidīgu, nelabvēlīgu attieksmi līdz šim neesmu piedzīvojusi. Cilvēki smaidīgi, laipni, sveicinās un vienmēr gatavi izlīdzēt. Vislielākie palīgi dažādās neskaidrās situācijās ir tuvējie kaimiņi. Ķīnā ir paruna – tuvi kaimiņi ir labāki par tāliem radiniekiem.
Gribētos būt sabiedriski aktīvākai, vairāk uzzināt par vietējām tradīcijām, dalīties ar savu pieredzi, taču to visu bremzē jau pieminētā valodas nezināšana. Ja tu runā tikai svešvalodā, stipri šaubos, vai ir iespējams kļūt par vietējās sabiedrības daļu.
