Ik gadu pieaug nekustamā īpašuma nodoklis lauksaimniecības zemei. Kā to vērtējat?
Jāaizsargā mazie zemnieki
Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs:
Pērkot īpašumus par tik augstām cenām, zemnieki paši palielina zemes kadastra vērtību, kas vēlāk veicina nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu. Valdība mēģina zemkopjus aizsargāt, nosakot, ka NĪN pieaugums nevar pārsniegt 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Ir lauksaimnieki, kuriem pēdējo gadu laikā NĪN pieaugums ir sasniedzis 300%. Tas nav nenormāli, ja iepriekš maksāti santīmi. Tagad hektāru var pārdot par 8000 eiro.
Man nešķiet pareizi, ka pieauguma ierobežojums attiecas uz zemniekiem, kam īpašums pārsniedz trīs hektārus. Mazie zemnieki, kuri iekopuši piemājas saimniecību un cenšas sevi uzturēt ar pašu izaudzēto, NĪN maksās pilnā apmērā.
Finanšu ministrijai (FM) esam iesnieguši NĪN ieņēmuma prognozi 2016. gadam, kas ir 384 282 eiro. 2015. gadā prognozētie ieņēmumi no NĪN – 367 358 eiro jeb gandrīz par 17 000 mazāki. Ja valdība šogad nebūtu noteikusi nodokļa pieauguma ierobežojumu, tad ieņēmumu prognoze sasniegtu pat 432 015 eiro.
Šonedēļ konceptuāli Ministru kabineta sēdē panākta vienošanās, ka NĪN pieaugums būs lēnāks jeb 10% gadā. Tas ir apsveicami. Ja tas īstenosies, mēs FM iesniegsim pārrēķinātu NĪN ienākumu prognozi.
Vēlēšanu sekas
Normunds Sakalovskis, Vecumnieku pagasta zemnieks:
Zemniekam saimniecība ir viņa mūža darbs – lai kas notiktu, prom jau neiesi. Tāpēc valdība apzinās, ka tiem var nodokļus virsū «krāmēt».
Nekustamā īpašuma nodoklis lauk-saimniecībā izmantojamajai zemei visu laiku pieaug. Pēdējo 15 gadu laikā pārmaiņas ir iespaidīgas – kādreiz par manu zemes īpašumu bija jāmaksā 500 latu nodoklis, bet pirms pārejas uz eiro bija jau 2500 latu.
Savus izdevumus radīs arī degvielas akcīzes nodokļa pieaugums. Protams, viens cents nav daudz, un ir iespēja iegādāties bezakcīzes degvielu, bet parasti tās pietrūkst un ir jāpērk papildus. It kā nekas daudz tas nav, bet izdevumi tomēr pieaug.
Reizēm mēģinu saprast, vai ir jēga plēsties un mocīties pa laukiem, un maksāt nodokļus, redzot, kā tos tērē valdība un pašvaldība, kas darbību vairāk imitē, nevis reāli ko dara. Saprotu, nodokļi ir jāmaksā valsts aizsardzībai, bet nepatīk, kā tos tērē citās nozarēs. Kāpēc maksājam par tādu izglītību, pēc kuras iegūšanas jaunieši dodas prom uz ārzemēm un nepaliek dzimtajā zemē?
Protams, nevēlos maksāt aizvien lielāku nekustamā īpašuma nodokli, bet nav jau izvēles. Pārējie valsts iedzīvotāji paši to izlēma, ievēlot Saeimā un pašvaldībā pašreizējos deputātus. Sabiedrība ir līdzvainīga pie 2016. gada budžeta, jo paši vien izvirzījām šos cilvēkus valsts un novada domes vadībā.
Mēs neizputēsim
ARNIS VĒJŠ, SIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs:
Nekas jau ar mums nenotiks, izdzīvosim. Zemnieki ir visu laiku spiesti pie zemes, bet visu laiku kaut kā mēs izķepurojamies. Mums ir ap 5800 ha zemes, par ko jāmaksā nodoklis. Tā celšana, protams, finansiāli liks daudz ko pārskatīt, tērēt laiku un enerģiju dažādām kalkulācijām. Vai tas ir vajadzīgs? Mēs labāk savus resursus izmantotu kādām inovācijām, lielāku ienākumu gūšanai, no kuriem tāpat daļa nonāks Valsts kasē nodokļu veidā.
Latvijas patērētājs no šī nodokļa pieauguma mūsu dēļ necietīs. Izaudzēto realizējam pasaules biržās, tur cenas diktē citi nosacījumi. Tomēr tas viss darba vidē rada diskomfortu.
Akcīzes paaugstinājums, zemes nodokļa pieaugums, vēl citu cenu augšupeja. Valsts šādā veidā, šķiet, mēģina lāpīt nemitīgi no jauna radušos «caurumus» budžetā, bet tajā pašā laikā deputāti, augstākie ierēdņi palielina sev algas. Uz šī fona arī mums, lielajiem uzņēmējiem, rodas neizpratne, neapmierinātība. Tad ir vai nav tas «caurums» tik liels, ja mums no vienas malas liek to lāpīt, bet paši tajā pašā laikā no citas puses grauž vēl lielāku?! Slikti ir tas, ka par sabiedrības psiholoģisko noskaņojumu neviens šajā valstī nedomā.
