Vai konkurss «Eiropas gada pašvaldība», jūsuprāt, patiesi veicina iedzīvotāju integrāciju, kultūru, veselīgu dzīvesveidu un iesaisti starptautiskā sadarbībā?
Uzlabo sadarbību
Agita Hauka, Iecavas biedrības «Liepas» dalībniece:
Jebkurš konkurss vai cita publiska padarītā izrādīšana dod labumu iedzīvotājiem, jo tā cilvēki vairāk sadzird un uzzina, kas notiek pašvaldībā. Tiesa, ka pašvaldības rāda arī tādus darbus, ko darījuši vai vismaz iesākuši nevalstisko organizāciju dalībnieki vai vienkārši aktīvi sabiedrības pārstāvji. Arī «Liepas» kopā ar Andri Kopeiku sāka Dievdārziņa sakopšanu Iecavā, kam pašvaldība pēc tam sniedz atbalstu. Taču mēs visi esam sava novada iemītnieki. Ja labā doma aiziet un pašvaldība to turpina, tas ir ieguvums visiem un nāk par labu sabiedrībai kopumā.
Lai pašvaldības piedalās dažādos konkursos, jo tas mudina novērtēt paveikto, saprast, kas vēl darāms. Galvenais, lai pašvaldība un sabiedrība sadarbotos, lai cits uz citu nelūkotos ar skaudību, bet atbalstītu katru labu ideju un ierosmi, ko vērts pilnveidot.
Skaidrs, ka pašvaldība vienatnē vai sabiedrība tikai ar saviem spēkiem tik daudz nebūtu paveikusi, lai startētu tik nopietnā konkursā. Ja pašvaldība saņem atzinību par noteiktu darbības jomu, iedzīvotāji to uztver daudz nopietnāk, secina, ka ir vērts, piemēram, piedalīties veselības sarīkojumos vai apmeklēt kādu sakoptu vietu.
Ieguldījums cilvēkiem
Santa Ozola, Zemgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja:
Domāju, ka ikviena pašvaldība neatkarīgi no šādu konkursu rīkošanas strādā pie vides labiekārtošanas, veselības un kultūras dzīves dažādošanas un citām sabiedrībai noderīgām lietām. Konkursa būtība ir parādīt un pievērst sabiedrības uzmanību, ka vienā pašvaldībā veiksmīgāk strādā vides labiekārtošanā, citā ir lielāks atbalsts kultūras aktivitātēm, kāda atradusi interesantu pieeju veselības veicināšanai vai sabiedrības integrācijai, citā savukārt cītīgi popularizē Eiropas vērtības un iespējas, ko Eiropas Savienībā var sniegt.
Konkurss liek pašām pašvaldībām novērtēt savus resursus, atrast lietas, kas būtu jāpilnveido, lai iedzīvotājiem uzlabotu dzīves kvalitāti, ņemot labās prakses paraugu no citām pašvaldībām. Manuprāt, šādi konkursi ir viens no instrumentiem, kas parāda un pierāda, ka arī lauku reģionos tiek veidota iedzīvotājiem labvēlīga un kvalitatīva dzīves telpa, kur iedzīvotāji var saņemt visus vajadzīgos pakalpojumus. Tas, ko pašvaldības ierobežotā laika dēļ spēja parādīt – kultūras nami, sakārtotas vietas brīvdabā, renovētas izglītības iestādes, atbalsts nevalstiskajam sektoram, infrastruktūra brīvā laika un sporta aktivitātēm, veselības un sociālās aprūpes jomā padarītais – ir vērtīgs ieguldījums iedzīvotāju labā.
Novērtē padarīto
AIVARS OKMANIS, RUNDĀLES NOVADA DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS:
Ideja veidot konkursu «Eiropas gada pašvaldība» radās pēc pozitīvās pieredzes Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā konkursā «Sakoptākais Latvijas pagasts», kur ministri tika iepazīstināti ar pašvaldību darbību. Valdes locekļu sēdē nolēmām līdzīgi vērtēt pašvaldības, konkursu sasaistot ar Eiropas gada tēmu. Šis ir Eiropas pilsoņa gads, tāpēc konkursa mērķis ir veicināt pašvaldību atbalstu iedzīvotāju integrācijai, kultūrai, veselīga dzīvesveida, kā arī Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai un sabiedrības iesaistei starptautiskā sadarbībā.
Vērtēšanas komisijai atrādīts jauniešu informācijas punkts Saulainē, iespēja apgūt tenisu profesionālas treneres vadībā, sniegtas emocijas no Rundāles novada drāmas terapijas uzveduma.
Startējot konkursā, pašvaldībai ir iespēja apkopot gada laikā paveikto. Konkurss ļauj apzināties pašvaldības spējas un salīdzināt sevi ar aktīvām un attīstītām pašvaldībām, kā arī nolūkot piemēru un attīstīties nākotnē.
Šajā konkursā piedalāmies otro gadu, un rezultāti mums nav galvenais. 13. augustā, kad tiks noteikta Zemgales gada pašvaldība un piešķirtas pārējās nominācijas, jāatceras, ka tādējādi mums tiek dota iespēja novērtēt padarīto.
