Viss kā parasti Antons Maskaļūns, dzīvo Mežotnes pagastā, Lielupes krastā:Problēmas var būt jelgavniekiem. Pats negaidīju, ka būs kādi īpaši plūdi. Pie mums lielais ledus apjoms izgāja jau svētdienas, 21. marta, vakarā. Ūdens līmenis pienāca ļoti tuvu krasta kantei, bet augstāk necēlās. Viss notika kā parasti lielu sniegu laikā. Vispirms pie Mežotnes izveidojās neliels ledus sastrēgums, un ūdens sāka celties. Tad ledus sakustējās, un ūdens nedaudz nokritās, līdz izveidojās atkal jauns ledus krāvums pie Staļģenes. Taču tās vairs nav mūsu problēmas – tiklīdz upe pie Mežotnes ir tīra, augsta ūdens līmeņa vairs nebūs. Ledus Mūsā parasti iziet pirmais, un pēc tam Mēmelē, bet mūsu novada Lielupes krasta iedzīvotājus tas parasti vairs neiespaido.50 gadu esmu nodzīvojis Lielupes krastā, un tikai 1999. gadā applūda māja. Toreiz ledus bija sastājies Mežotnes parkā un izraisīja lielus plūdus. Situāciju savulaik mainīja arī karjera izrakšana. Kādreiz tajā vietā radās sastrēgumi, bet tagad, pat ja ledus sastājas, ūdens to apiet un plūst tālāk pa karjeru. Mūsdienās plūdi cilvēkus mazāk uztrauc. Padomju laikos, cik atceros, ledus krāvumus spridzināja, ar «kukuruzņikiem» (nelielām lidmašīnām – red.) meta bumbas.Glābēji gatavi Aigars Sietiņš, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas brigādes priekšnieks:Kaujas gatavībā esam kopš 24. marta rīta. Bauskas pusē plūdu briesmas pārgāja, pat īsti nesākoties, bet Jelgavā jau ir sasniegts pirmais kritiskais līmenis. Ja ūdens sasniegs otro kritisko līmeni, tiks aicinātas palīgā brigādes arī no citām apdzīvotajām vietām. Tāpēc esam jau sagatavojuši arī laivas. Kopumā līdz šim pavasara pali ne ar ko neatšķīrās no citiem gadiem. Kad sāka veidoties pirmais aizsprostojums pie Cepļa, aizsūtījām ugunsdzēsēju mašīnu, lai var kontrolēt notikumus tuvāk. Līdz tam veicām vienkāršas pārbaudes ar vieglajām mašīnām pie Mežotnes un Priedītēm. Cilvēki par upes radītām problēmām nav zvanījuši un nav lūguši palīdzību. 23. martā pats biju aizbraucis uz Staļģeni. Nekas iepriecinošs tur nav. Izveidojušies lieli ledus krāvumi, kas izkustoties arī tālāk var veidot aizsprostus. Jelgavas pusē radušās problēmas arī ar mazajām upēm, kas nemaz nebija gaidīts. It īpaši lieli ūdeņi šogad ir Svētē. Ja ledus krāvumi izveidosies pie tiltiem, tad tos arī spridzināt nevarēs. Nedēļas nogalē sola augstu temperatūru, ledus un sniegs kusīs vēl vairāk. Jācer, ka kaimiņu novadiem tas smagas sekas neradīs.Neparasti strauji Irēna Nikoluškina, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadošā hidroloģe:Zemgalē šogad applūšana līdz šim vērtējama kā pavasara pali, nevis plūdi, lai arī vietām upju tuvumā applūdušas plašākas teritorijas. Gan ledus, gan sniega kušanas procesi vēl turpinās, un maksimālais iespējamais ūdens līmeņa pieaugums, visticamāk, vēl nav sasniegts. Lielāki plūdi pēdējo reizi Zemgalē reģistrēti 1994. gadā, savukārt šim pavasarim līdzīgs ūdens līmeņa kāpums Lielupē bija 2002. gada februārī.Zemgales upēs parasti pali nav ilgi, tomēr tik strauja ledus iziešana, kā šogad notika Mēmelē un Mūsā, novērota reti. Sniega un ledus kušanu gan Latvijas teritorijā, gan kaimiņvalstī Lietuvā, kur sākas daudzas Zemgales upes, paātrināja ilgstošais lietus. Kušanas ūdeņi gan vēl īsti netiek jūrā, jo upju lejtecēs ledus ir biezs un tik ātri neizies. Tuvāk Liel-upes grīvai var veidoties ledus sablīvējumi. Pali sāks mazināties pēc tam, kad upes būs brīvas no ledus visā garumā. Sniega kārta Zemgalē gan ir sadilusi un kūstot vairs ievērojamus ūdeņus neradīs.Mazajās upēs papildu strauju ūdens masas pieplūdumu īslaicīgi var radīt mazās hidroelektrostacijas (HES), atverot slūžas, lai samazinātu līmeni ūdenskrātuvēs. Šos procesus neviens nekontrolē, tāpēc iedzīvotājiem pašiem jābūt uzmanīgiem, un mazo HES saimniekiem būtu jāņem vērā situācija.
