Kā risināt skolotāju algu reformu un problēmu, ka pedagogu skaits nesarūk, kaut skolu un skolēnu ir aizvien mazāk?
Skola problēmas neatrisinās
Rolanda Ķiņķevska, Vecumnieku vidusskolas direktora vietniece izglītības darbā:
Skolotāji nedomā par to, cik klasē būs audzēkņu. Cik ir, tik jāmāca. Katrs skolēns ir svarīgs, neatkarīgi no to skaita. Situācijā, kad sāk vērtēt pedagogu skaita attiecību pret skolēniem, skolotājus padara par sistēmas ķīlniekiem, jo mēs nevaram ietekmēt skolēnu skaitu. Turklāt šajā uzskaitē galvenā uzmanība pievērsta cipariem, nevis izglītības jēgai. Piemēram, viens un tas pats skolotājs var strādāt četrās skolās, bet statistika viņu uzskaita kā četrus pedagogus. Vecumnieku vidusskolā tas nav tik aktuāli, jo lielākā daļa skolotāju strādā tikai mūsu skolā, tomēr daži brauc mācīt arī citviet.
Plānojot audzēkņu skaita palielināšanu vidusskolas klasēs, nav paveikts viss, ko vajadzēja. Likvidējot vidusskolas, var gadīties, ka daudzi skolēni neturpina izglītību. No tā cietīs sabiedrības spēja kvalitatīvi domāt, jo ne visi vēlēsies atstāt ierasto vidi un doties uz citiem ciemiem vai pilsētām mācīties. Plānotājiem reizē vajadzēja spert nākamo soli, pasludinot obligātu vidējo izglītību, lai šie jaunieši nepazustu no izglītības aprites.
Pašlaik uz skolu ir liels sabiedrības spiediens. No vienas puses, tas dod sabiedrībai iespēju iepazīt skolu tuvāk, no otras – skola neatrisinās sabiedrības problēmas. Pedagogi jebkurā gadījumā strādās ar pilnu atdevi, lai ko izlemtu valdība vai pašvaldība.
Nozare jāvada līderim
BRUNO BAHS, BAUSKAS VALSTS ĢIMNĀZIJAS SKOLOTĀJS:
Starptautiskie pētījumi liecina – Latvijā izglītības kvalitāte ir zem vidējā līmeņa gan Eiropā, gan pasaulē. Uz aptuveni deviņiem skolēniem ir viens skolotājs, sarūk jauno pedagogu skaits. Jaunie skolotāji savā darbā nerod izdevīgumu ne morāli, ne finansiāli.
Neatbalstu pedagogu arodbiedrības prasības pieprasīt miljonus mehāniski, vēloties palielināt algas visiem skolotājiem uzreiz. Sistēmas efektivitātes vērtējums izpaliek. Kādēļ nelielās mācību iestādēs administrācijā vajadzīgi vairāki cilvēki, ja darbu var paveikt viens?! Nav pieņemami, ja klasē ir tikai seši skolēni, kam nevar parādīt, kas ir grupas darbs.
Valstī joprojām nav izmērāmu kritēriju kvalitatīvai izglītībai. Kāda jēga ministrijas izstrādātajiem standartiem, ja skolas beidzējs nespēj atrast darbu, nav konkurētspējīgs darba tirgū?! Jāizbeidz strādāt mākslīgi uzpūsto reitingu dēļ, ir jāizbeidz vergot sistēmai, kalpot cipariem, procentiem, kas nosaka skolai piešķirto finansējumu!
Somijā, Singapūrā, Dienvidkorejā izglītības sistēma novērtēta kā labākā pasaulē, jo tur valdības prioritāte ir investēt izglītībā, bērnos. Mums šī prioritāte pārvērtusies populistiskos solījumos. Nozare jāvada līderim, kurš spēj veidot izmērāmus, mērķorientētus izglītības sasniegumus, nepieļaujot skaidrojumu pieprasīšanu par atalgojumu.
Jāuzlabo rezultāts
Jānis Nudiens, SIA «Spals» īpašnieks Iecavas novadā:
Nekad nebūs vienisprātis tie, kas saņem, un tie, kas maksā. Streiks ir galēja rīcība, ja puses nevar vienoties, tātad nav noticis pareizs sarunu process. Negribētu visus pedagogus salikt vienā buntē, ja vērtē viņu darba kvalitāti. Ir izcili pedagogi, kas mācīšanai pieiet ar radošumu. Nezinu, vai viņi sūdzas par samaksu, jo skolu vadība atrod līdzekļus piemaksai par labu darbu. Taču, tāpat kā jebkurā profesijā, ir pedagogi, kas vienkārši «atsēž» savu darba laiku.
Man kā uzņēmējam ir patīkami sagaidīt jauniešus no skolām, kur mācīts radoši. Skolas vadībai jādomā par savu «galaproduktu», jābūt kritērijiem, lai absolventi būtu darba tirgū pieprasīti. «Spals» kā kokapstrādes uzņēmums sadarbojas ar Jelgavas Amatu vidusskolu. Ņemam praksē līdz 5 – 6 cilvēkiem gadā. Paši mūs atrod Rīgas arodskolu audzēkņi. Vairāku gadu garumā redzam, vai jaunietis ir lietaskoks, un labākos aicinām darbā. Naudā neesmu vērtējis ieguldījumu prakses rīkošanā, jo uzskatu to par pilnīgi nepieciešamu sadarbību. Esmu arī skolas eksāmenu komisijā, kur darbus vērtējam tikai uzņēmēju lokā. Skola nevar sagatavot ideālu speciālistu, bet tai jādod laba zināšanu pamatbāze. Tāpēc vajadzīga skolu sadarbība ar uzņēmumiem, kur var apgūt jaunās tehnoloģijas un ražošanas praksi.
