Vai sagaidīsim valsts simtgades svinību kulmināciju? Kādas jums idejas, kā aizvadīt 18. novembri?
Aicinām profesionālus māksliniekus
Sarmīte Ķīse, Vecumnieku novada Kurmenes tautas nama vadītāja:
– Dziesmu svētki – tā bija īsta Latvijas simtgades svētku kulminācija. Tā man liekas. Simtgades koncertu rīkosim 18. novembra pusdienlaikā. Ir ļaudis, kas vēlas aizbraukt uz Rīgu, tāpēc koncerts būs agrāk. Vērtējot ideju par svētku norisi vairāku gadu garumā, uzskatu, ka vajadzēja vairāk koncentrēties uz konkrēto datumu. Izplūdināt pa vairākiem gadiem nebija pareizi. Visu laiku kabinājām klāt «simtgadi» katram pasākumam, bet vajadzēja, lai tagad var just svētkus. Atceros, kāda sajūsma pašā sākumā bija kultūras darbiniekiem: «Simtgade, nu tik būs!» Tagad ir izjūta, ka iestājies apnikums.
Atceros, kā bija valsts svētkos Lietuvā. Skolā bērni taisīja simts pārtikas bumbiņas, ar ko barot putniņus. Tas bija tik vienkārši, mīļi un emocionāli, bez mākslīga pacēluma.
Vēlējos, lai uzstājas profesionāli mākslinieki, lai nav dzirdētais Dziesmu svētku repertuārs un pašdarbnieki paši lai nepaliek bez svētkiem. Gribas lauku cilvēkam, kas reizēm pat netiek uz Rīgas teātriem, redzēt māksliniekus tepat mūspusē. Tālab koncertēs Jānis Paukštello un Laila Ilze Purmaliete.
Svētki pie Brīvības pieminekļa
Krista Dārziņa, Iecavas jauniešu padomes locekle:
– Latvijas simtgadē dziedāšu kopā ar kori «Rīga» pie Brīvības pieminekļa. Tā dzīvē sanācis – kopš dziedu šajā korī, tā katru gadu paiet 18. novembris. Svētku programmu neesmu īpaši pētījusi. Mums, pašdarbniekiem, tāpat šajā laikā ir, ko darīt. Par svētku izjūtu – parasti ir tā, ka iepriekš tās nav, bet dienu, divas pirms svētkiem vai pat valsts jubilejas dienā tā vienkārši rodas. To nodrošina arī piedalīšanās korī svētku pasākumā. Tā ir tāda īpaša kopības izjūta. Un tas nepavisam nav pienākums, kas liek ierasties uz pasākumu un dziedāt.
Esmu skatījusies Iecavas novada svētku programmu. Varu droši atzīt – ja nebūtu jādzied Rīgā, es svētkus noteikti pavadītu Iecavā. Svētku pasākumi Rīgā gan ne īpaši uzrunā. Salūts, manuprāt, būtu jāatstāj Jaunā gada svinībām.
Ideja par svētku ievadu vairāku gadu garumā, manuprāt, sevi ir attaisnojusi. Noteikti atmiņā paliks simtgades Dziesmu svētki. Man tie ļoti patika. Turklāt ir manāms, ka daudzviet tomēr organizatori cenšas kaut ko īpašu sagādāt tieši novembrī.
Daugav’s abas malas
BAIBA DRONKA, Skrīveru novada kultūras centra direktore:
– Valsts simtgades svinēšana vairāku gadu garumā, manuprāt, nebija pareiza doma. Jau divus gadus visu veltām Latvijas apaļajai jubilejai, un nu, kad īstā dzimšanas diena klāt, izskatās, ka gan svētku organizatoriem, gan svinētājiem iestājies pagurums.Patiesi brīnišķīgs mums bija Parka dienas sarīkojums Skrīveru dendroloģiskajā parkā 1. septembrī. Dienas gaitā bija dažādas aktivitātes, bet vakarā – īpašs gaismas stāsts par pili un parku, kas tika veidots sadarbībā ar biedrību «Staro 100», pēc tam visi devāmies pie Daugavas un laidām uguns vainagus upē. Zinību dienas vakaru izvēlējāmies, jo zinības, bērni un jaunieši veido mūsu simtgadīgās valsts nākotni.
Īpašs mums top Lāčplēša dienas pasākums. Ar lāpām 11. novembrī dosimies līdz kuģīša piestātnei Daugavas malā, lai kopā – skrīverieši un pāri upei dzīvojošie jaunjelgavieši – pieminētu brīvības cīņu varoņus. Abās Daugavas malās dziedāsim latviešu spēka dziesmas un laidīsim ūdenī uguns plostus.
Valsts dzimšanas dienu 18. novembrī atzīmēsim kultūras centrā samērā tradicionāli – ar priekšnesumiem un ļaužu godināšanu.
