Bauskas rajona kultūras darbinieku izbraukuma seminārs 13. oktobrī notika Bārbeles pagastā. Informācijas apmaiņu un izklaides programmu kolēģiem nodrošināja pagasta kultūras organizatore Dace Starta.
Bauskas rajona kultūras darbinieku izbraukuma seminārs 13. oktobrī notika Bārbeles pagastā. Informācijas apmaiņu un izklaides programmu kolēģiem nodrošināja pagasta kultūras organizatore Dace Starta.
Aktīvi pagastu sakari
Cieša sadarbība ir izveidojusies Vecumnieku, Misas, Skaistkalnes un Bārbeles tautas namiem. Kultūras iestāžu vadītājas allaž ir informētas par jaunumiem kaimiņu pašvaldībās. Par labu tradīciju kļuvuši sarīkojumi, kuros piedalās vairāku pagastu amatierkopas.
“Mani bērni mācās Vecumnieku mūzikas skolā. Gaidot viņus atgriežamies no stundām, laiku pavadu pagasta kultūras namā, diskutējot ar kolēģēm Valdu Kaufmani un Baibu Škrjabu. Tā ir ļoti vērtīga domu apmaiņa. Sarunās rodas arī jaunas idejas,” teic bārbeliete Dace Starta. Savukārt Misas tautas nama vadītāja Sandra Vēvere domā, ka sarīkojumu apmeklētājiem varētu apnikt vienīgi pašmāju amatierkopu koncerti. Cilvēkiem griboties zināt, kas dzied un dejo kaimiņu pagastos, svētkos satikt labus paziņas. Tam piekrīt arī Skaistkalnes tautas nama vadītāja Līga Baļčūne. Skaistkalnieši ir vairākas reizes piedalījušies koncertos Bārbelē, neaizmirstot uzaicināt arī Vecsaules pagasta amatierus.
Kultūras programmu apmaiņa veiksmīgi sākta arī Vecumnieku pagastā, kur darbojas divi tautas nami. Tā, piemēram, 22. oktobrī Misas tautas namā notiks Vecumnieku pašdarbnieku koncerts. “Esam uzaicinājuši dejotājus, lai iekustinātu vietējo sabiedrību. Misā gribu nodibināt deju kopu,” atklāj Sandra Vēvere.
Mācās deju skolā
S. Vēvere, Baibas Škrjabas rosināta, iestājusies Latviešu deju skolā Rīgā, kur mācās arī Agita Seglicka no Bārbeles pagasta. Uzņēmīgās dāmas uzskata, ka padomju laikā iegūtā izglītība ir morāli novecojusi, tādēļ zināšanas noteikti jāpapildina. Baibas, Sandras un Agitas studijas atbalsta Vecumnieku un Bārbeles pašvaldība. Tas liecina, ka pagastos tiek novērtēti sava amata profesionāļi.
Studentes ir sajūsminātas par iespēju pilnveidot meistarību. Iespaidos dalās Sandra Vēvere: “Mēs domājām, ka Latviešu deju skola atgādinās kursus. Nekā tamlīdzīga! Tā ir nopietna divu gadu izglītības programma, kur varam apgūt visus dejas mākslas pamatus, arī baletu. Turklāt saņemsim nevis sertifikātu, bet diplomu, jo skola ir licencēta.” Izglītības iestādē strādā pazīstami horeogrāfi, arī Bauskas rajona tautas deju kopu virsvadītājs Jānis Purviņš.
Vecumnieku tautas nama vadītāja Valda Kaufmane ir secinājusi, ka iedzīvotājus vairs nav jāmudina iesaistīties pašdarbībā. Par to liecina pagasta senioru deju kopas “Ozols” attīstība. “Agrāk knapi varēja “salasīt” astoņus pārus, bet tagad jau ir divpadsmit. Turklāt pieteikušies vairāk nekā desmit jaunu dalībnieku,” norāda Valda.
Iedzīvotāju interese rosinājusi Daci Startu arī Bārbelē izveidot senioru kopu. Viņa saka: “Daudzi grib dejot, taču nevienam nepatīk apzīmējums “vecu ļaužu kopa”. Lai nevienu neaizvainotu, nolēmām šos vārdus nelietot. Senioru kopā aicinām pieteikties personas pēc 50 gadu vecuma un ceram, ka bārbelieši būs atsaucīgi.”
Kur meklēt naudu?
Semināra dalībnieki aktīvi iesaistījās arī domu apmaiņā par rajona kultūras iestāžu uzturēšanu. Remonts turpinās Bārbeles un Skaistkalnes tautas namā, bet Brunavas pagasta Grenctāles kultūras namā beidzot sākta kapitāla pārbūve. Vairāku iestāžu speciālisti ir apmeklējuši seminārus, lai apgūtu iemaņas projektu rakstīšanā. Dace Starta spriež, ka Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistīšana laukos ir iespējama tikai teorētiski: “Nesen piedalījos seminārā un uzzināju, ka minimālā summa, ko var pieprasīt kultūras iestāžu rekonstrukcijai, ir 250 tūkstoši latu. No tās desmit procentiem ir jābūt pašvaldības līdzfinansējumam. Tas ir iespējams tikai lielās pilsētās. Kurš pagasts mūsu rajonā var atļauties tādu līdzfinansējumu?”
Grenctāles kultūras nama vadītājs Alberts Baļčūns iesaka vērsties pie politiskām partijām, lai “tos papīrus dabū iekšā budžeta grozījumos”. Tieši tā brunaviešiem izdevies saņemt valsts finansējumu kultūras nama jumta atjaunošanai, taču ēkas pilnīgai rekonstrukcijai nepieciešama trīsreiz lielāka summa. “Vai tas nozīmē, ka man būtu jāsapucējas un jādodas pie kāda Saeimas deputāta? Lai gan es nelūgtu naudu savām vajadzībām, situācija vienalga šķistu pazemojoša,” faktu komentē Ceraukstes pagasta kultūras organizatore Inita Gilberte.
