Cik lielā attālumā no kaimiņa robežas varu stādīt savu dzīvžogu, krūmus vai kokus? Cik augstus kokus drīkstu audzēt?
– Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina paskaidroja, ka novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos minēts, ka dzīvžogs ir blīvs un kopts rindu krūmu vai zemu koku stādījums, kas izvietots gar zemes vienības robežu vai ielas sarkano līniju ar mērķi norobežot vienu privāto no citas privātās telpas, privāto – no publiskās telpas vai teritorijas ar specifisku izmantošanu vai nelabvēlīgu ietekmi.
Šo pašu noteikumu 232.11. apakšpunktā teikts, ka zemes vienības drīkst nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 2,5 m, izvietojot to gar zemes vienības robežu. Augstāku dzīvžogu izveidošana atļauta, tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošā nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, tāpat noteikumi paredz, ka dzīvžogs apgriežams gar robežu uz kaimiņa pusi vai arī vienojoties ar kaimiņu par dzīvžoga uzturēšanu un kopšanu.
Bauskas stadionā ir tenisa laukums. Vai kāds atbildīgais speciālists var paskaidrot, kā uz šāda seguma, nebojājot veselību, var spēlēt kvalitatīvu tenisu? Kad var gaidīt uzlabojumus?
– Bauskas novada domes pārstāve Ieva Šomina skaidroja, ka sporta bāzes atklāto volejbola, handbola un tenisa laukumu rekonstrukcija iekļauta jaunās sporta spēļu halles būvniecības projektā. «Spēlējot tenisu esošajā tenisa kortā, aicinām cilvēkus būt piesardzīgiem vai arī izvēlēties ar šo sporta veidu nodarboties izbūvētajā tenisa laukumā pie Codes pamatskolas. Līdz ar sporta halles būvniecību tiks sakārtoti visi krasta terasēs esošie sporta spēļu laukumi, tai skaitā arī tenisam domātais,» atklāja I. Šomina.
Ķiršiem šogad piemetusies kārtējā sērga. Lapas brūnē, raujas čokurā, un tās papildus pārklāj balts tīklojums. Ogas arī skartas, izskatās, ka ražas nebūs. Vai varētu noskaidrot, kas tā augļu kokiem par slimību?
– Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande, iepazīstoties ar aprakstu un fotogrāfijām, sacīja, ka tā ir kauleņkoku pelēkā puve vai tautas valodā – ķiršu mēris («Monilinia laxa»). Infekcijas avots ir iepriekšējā gadā inficēti, neizgriezti zari koku vainagos, nokaltušo ziedu atliekas. Infekcija vairāk bojā ziemas salā cietušus kokus, arī slimības uzņēmīgas šķirnes. Kritiskais periods jaunai infekcijai ir maija pirmā puse, ķiršu ziedēšanas laiks, kad ir zema temperatūra (+5 – +15o C) un ilgstošs mitrs laiks. Tāds laiks bija novērojams šogad.
Lai ierobežotu šīs slimības izplatību, A. Lestlande iesaka izturīgu šķirņu stādīšanu. Tāpat augļu dārzā būtu nepieciešama steidzama inficēto zaru izgriešana un iznīcināšana sadedzinot. Zari izgriežami kopā ar apmēram 5 cm veselo daļu. Pēc slimo zaru izgriešanas ieteicams fungicīda smidzinājums. Trešās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietotājiem (nav nepieciešama apliecība, lai iegādātos un lietotu AAL) ir pieejams viens efektīvs sistēmas iedarbības fungicīds, ko pašlaik var lietot šīs slimības ierobežošanai, – «Score 250 EC». To atļauts izmantot divas reizes sezonā, ar starplaiku 10 – 14 dienas. Būtiski ir ievērot nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai – 14 dienas.
Bauskas novada dome tika nosūtījusi atklātu vēstuli laikrakstam «Diena». Tajā bija pausti iebildumi par sagrozīto informāciju 2015. gada 12. maija laikraksta «Diena» publikācijā «Pašvaldību stūrē kā privātuzņēmumu». Vai saņemta atbilde no «Dienas», un kur to var izlasīt?
– Bauskas novada administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Matuļenko informē, ka 22. maijā pašvaldība saņēma laikraksta «Diena» galvenā redaktora Gata Madžiņa parakstīto atbildi. Šī vēstule izsūtīta visiem novada domes deputātiem. Pie viņiem iedzīvotāji var interesēties par tās saturu.
