Kādēļ mainīts Rundāles novada svētku norises laiks? Ik gadu tie bija mēneša pirmajā sestdienā, bet šogad plānoti dienā, kad visā valstī svin izlaidumus. Abus pasākumus vienlaikus nav iespējams apmeklēt.
– Rundāles novada domes projektu speciāliste Laura Ārente paskaidroja, ka šogad Rundāles novada svētki organizēti kopā ar ES programmas «Eiropa pilsoņiem» pasākuma «Pašvaldību sadraudzība» projekta «Iesaisties un iegūsti» aktivitātēm. Tā kā šajā projektā piedalās sadarbības partneri no Ugiate Trevano pašvaldības Itālijā, Pakrojas pašvaldības Lietuvā un Halingas pašvaldības Igaunijā, aktivitāšu norises laiki bija jāsaskaņo. «Itālijas partneriem nebija iespējams apmeklēt Rundāli jūnija pirmajā sestdienā, kad tradicionāli notiek Rundāles novada svētki. Tāpēc pieņemts lēmums novada svētkus pārcelt uz 13. jūniju, tā nodrošinot visu projekta dalībnieku klātbūtni aktivitātēs un Rundāles novada svētkos,» atklāj L. Ārente.
Rundāles novada domes kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica minēja vēl vienu iemeslu, kāpēc svētki organizēti jūnija otrajā sestdienā: «Šogad Rundāles novada svētku datums sakrita ar VIII vidējās paaudzes dejotāju svētkiem «Dievs man deva maizes zemi» Jelgavā, kuros piedalījās deju kopa «Rundāle» ar vadītāju Aigu Vangali. Rundāles novada svētku lielkoncertā bija iekļautas starptautiskā projekta «Iesaisties un iegūsti» piecu valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Itālijas un Baltkrievijas – amatierkopas, un šo svētku kulminācija bija dejotāju kopīgi veidots priekšnesums finālā. Tajā piedalījās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas dejotāji. Lai kopdarbu realizētu, vajadzēja pārcelt novada svētku datumu.»
Ievēroju, ka rozēm kļūst baltas lapas, it kā sarma būtu pārklājusi dārza skaistules. Šķiet, ka tā ir miltrasa. Kā ar to cīnīties?
– Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anita Lestlande teic, ka, pēc apraksta spriežot, tā tiešām varētu būt rožu miltrasa «Sphaerotheca pannosa». Tā mazāk izplatās stādījumos, kur puķēm tiek nodrošināta optimāla agrotehnika.
A. Lestlande min profilaktiskos pasākumus, kas būtu jāveic stādījumiem. Rudenī rozēm jāizgriež bojātie dzinumi un kopā ar lapām jāsadedzina. Nākamajā pavasarī, rozēm plaukstot, jāturpina izgriezt un jāsadedzina slimie dzinumi, ja tādi vēl ir.
Šīs slimības ierobežošanai Latvijā reģistrēti divi fungicīdi – «Topas 100 EC» un «Tiovits 80 d.g.». Preparāti lietojami saskaņā ar pievienoto instrukciju.
Kad plānota Bauskas pilskalna estrādes rekonstrukcija? Vai tas ir pieļaujami, ka māksliniekiem jāapmetas tik nepievilcīgās telpās? Vai normāli, ka novada Dziesmu un deju svētkos, bērniem kāpjot no skatuves, birst akmeņu gabali? Vai tiešām pašvaldība nevar sakārtot esošos infrastruktūras objektus, pirms ķeras pie jauniem?
– Bauskas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone atzīmēja, ka pilskalna estrāde ir viena no Bauskas novada pašvaldības prioritātēm. Kā svarīgākā tā ir iekļauta novada attīstības programmā 2012. – 2018. gadam.
Tāpat Bauskas novada plānoto integrēto teritoriju investīciju projektu klāstā ir iekļauta sadaļa, kas paredz veicināt reģionālo attīstību, sekmējot nozīmīga kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību. Tas ietver atjaunotu Bauskas pilskalna parku, nostiprinātu Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzi, lai nodrošinātu Bauskas pils pamatu stabilitāti, labiekārtotu, mūsdienām atbilstīgu infrastruktūru Bauskas pilsētas apmeklētājiem, izveidojot skatu laukumu un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.
Vairāk informācijas par plānotajiem projektiem jaunajā ES plānošanas periodā – Bauskas pašvaldības mājaslapā. «Pašlaik grūti prognozēt, kad būs iespēja piesaistīt līdzekļus projekta īstenošanai,» teic I. Tijone.
Cepu mājās pilngraudu rudzu maizi bez rauga. Pēc aptuveni sešām dienām, laužot maizi, redzami staipīgi pavedieni. Kāpēc tā notiek,
vai maize uzskatāma par sabojājušos? Vai tas ir miltu vai nepareizas uzglabāšanas dēļ?
– Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons pieļauj, ka vainīga ir tā saucamā kartupeļu slimība, ko izraisa mikroorganismi «Bacillus subtils; B. licheniformix». Baktērijas no augsnes nonāk graudos un pēc tam miltos. Cepot tās iet bojā, bet to sporas var izdzīvot un labvēlīgos apstākļos (ap 30° C, neitrāla vide) attīstīties. Slimības pazīmes ir staipīgs maizes mīkstums ar nepatīkamu smaku. Slimība raksturīga kviešu maizei. M. Eiklons uzsver, ka šādu maizi nedrīkst lietot uzturā vai izbarot dzīvniekiem.
«Nezinot maizes receptūru, varu izteikt minējumu, ka «vainīgi» ir pilngraudi, jo tīrā rudzu maizē vide ir pietiekami skāba un kartupeļu slimība sastopama ļoti reti. Lai ar to cīnītos, jāmēģina palielināt cepšanas ilgumu, maize pēc izcepšanas strauji jāatdzesē un jāuzglabā labi vēdināmā vietā,» atklāj PVD pārstāvis.
