Gribētu uzzināt, kā norobežo Bauskas pilskalnu pasākumu laikā? Kāpēc gar upi pa leju nevar nokļūt uz Ķirbaksalu? Vai upes krasts nav pieejams visiem, un kā ir ar dabas taku? Piemēram, ja pasākums notiek estrādē, – ne Ķirbaksala, ne dabas taka, ne upes krasts cilvēkiem nav pieejams. Vai kāds var juridiski pamatot šo situāciju?
– Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina laikrakstam sacīja, ka par teritorijas norobežošanu sarīkojuma laikā Bauskas pilskalnā atbildīgs attiecīgā pasākuma organizators, kas teritoriju norobežo tā, lai tiktu nodrošināta sabiedriskā kārtība un drošība.
Neatkarīgi no pasākumu norises pilskalna teritorijā kājāmgājējiem atļauts uzturēties un pārvietoties Bauskas pilskalnu iekļaujošo upju tauvas joslā, kas ir desmit metru no upju normālās ūdenslīnijas. Tāpat kājāmgājējiem būtu jānodrošina pieeja Ķirbaksalai neatkarīgi no pasākumu norises Bauskas pilskalna estrādē.
Ne pasākumu norises, ne citā laikā iebraukšana un pārvietošanās ar automašīnu Bauskas pilskalna teritorijā bez caurlaides nav atļauta, uzsvēra pašvaldības pārstāve.
Vai SIA «Karaļavotu ūdens» produkcija atbilst visām normām? Atradu internetā informāciju, publiskotu gan pirms desmit gadiem, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atklājis, ka ūdens netiek ņemts no avota, bet gan no parastā krāna un pudelēs tiek pildīts antisanitāros apstākļos. Vai kaut kas kopš 2005. gada ir mainījies, un kāda situācija ir pašlaik?
– Pārtikas un veterinārā dienesta augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilze Lejasbuda informēja, ka minētais uzņēmums ir reģistrējies PVD kā dzeramā ūdens ražošanas uzņēmums, kurā periodiski tiek veiktas pārbaudes. To laikā PVD izvērtē, vai uzņēmums savā darbībā ievēro higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par pārtikas produktu higiēnu, citu normatīvo aktu prasības, kā arī uzņēmuma deklarētās prasības, tajā skaitā par kvalitāti un nekaitīgumu.
PVD papildus informē, ka uzņēmuma vērtējums ir pieejams PVD mājaslapā www.pvd.gov.lv, «Reģistri», «PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrs», «Darbības veids: 13. dzeramā ūdens ražošanas uzņēmums».
Publiskajā telpā tiek nemitīgi apspriesta imigrantu tēma. Zinām, ka ar imigrantiem, kas gan nav bēgļi, bet ir ekonomiski patstāvīgi cittautieši, saskaramies arī mūspusē. Vai iespējams uzzināt, cik ķīniešu mīt Bauskā un Iecavā? Kā sokas ar viņu integrāciju vietējā sabiedrībā?
– Iecavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Podniece-Jostmane paskaidroja, ka pašlaik precīzu informāciju par deklarēto Āzijas valstu pilsoņu skaitu novadā nevar sniegt. Taču zināms, ka Iecavas novadā 28 personas – gan ķīnieši, gan vjetnamieši, gan korejieši – ir iegādājušās īpašumus. Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas iedzīvotāju reģistrēšanas un dzīvokļu lietu speciāliste Sandra Kazāka atklāja, ka Bauskas pašvaldībā pašlaik deklarējušies 63 ķīnieši, trīs vjetnamieši un viens libānietis.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks uzsvēra, ka novadā deklarētās personas no Ķīnas un Vjetnamas nav bēgļi, bet ir cilvēki, kuri šeit iegādājušies nekustamos īpašumus, lai tiktu pie uzturēšanās atļaujām Eiropas Savienībā. «Lai gan deklarēto personu skaits no šīm valstīm ir relatīvi liels, tomēr reāli šeit uzturas tikai neliela daļa. Šeit dzīvojošo ārzemnieku bērni var apgūt latviešu valodu un integrēties mūsu sabiedrībā ar izglītības iestāžu starpniecību, bet pieaugušajiem īpaša piedāvājuma mums nav, tomēr redzams, ka vairāki ķīnieši jau paši atraduši iespēju kursos apgūt latviešu valodu. Ja grib, tad var,» teic R. Ābelnieks.
