Pļaujot pilsētas zālienus, šķiet, netiek ievērotas nekādas pļaušanas normas. Tie, kuri nodarbojas ar zālienu pļaušanu, zina, ka karstā vasarā nedrīkst pļaut zālīti ļoti īsu, tā gluži vienkārši izdeg, kas arī ir noticis. Lai laistu pļāvējus pļaušanas darbos, viņiem tas būtu jāpastāsta. Vai tas tiek darīts?
– SIA «Vides serviss» apzaļumošanas nodaļas vadītāja Aina Bele skaidro, ka zālieni pilsētas apstādījumos tiek pļauti un uzturēti kārtībā, lai būtu sakopta vide un uz to fona izceltos pārējie apstādījumu elementi: koki, krūmi, puķu stādījumi, arī ēkas, celiņi, dīķi, uzskatāmās aģitācijas stendi, afišu stabi, laternas, puķu trauki, soliņi un citas mazās arhitektoniskās formas. Ja pēc nopļauta zāliena iestājas karsts laiks bez lietus un zeme netiek laistīta, tad zāliena augi nesteidzas ar ataugšanu un uzkrāj spēkus laikam, kad būs mitra zeme. Turpretī zāliena nezāles, piemēram, vārpatas, ceļmallapas, skābenes, turpina augšanu. Lai nezāles ar savu intensīvo ataugšanu neizspiestu un nepārņemtu zālienu un ar sēklu nogatavošanu vēl vairāk to nepiesārņotu, tās ir jāpļauj. Šī pļaušana nekādā gadījumā nekaitē zālienam.
Bauskas jaunajos kapos pavasarī papeļu pūkas visu piemēslo un raisa alerģiju cilvēkiem. Papeles visur citur sen šo iemeslu dēļ izcirstas. Kāpēc Bauskā tās joprojām ir? Kad novada atbildīgie cilvēki domā likvidēt papeles Bauskas jaunajos kapos? Tās nedrīkstētu nākamajā pavasarī atkal kaitēt videi un cilvēkiem.
– Atbildi laikraksta redakcijai atsūtījusi Bauskas novada domes lietvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Andra Matuļenko: «Šogad, februārī un martā, Bauskas jaunajos kapos SIA «Vides serviss» nozāģēja vismaz desmit papeles, un arī nākamgad šajos kapos ir plānots turpināt papeļu izzāģēšanu.
Nokaltušo koku un atsevišķu bīstamo koku zāģēšana šoziem paredzēta arī Bauskas vecajos un Plosta kapos.»
