Mūsu biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» (LCB) ir izanalizējusi 4000 zīmju programmas, kurās partijas, kas startē
13. Saeimas vēlēšanās, nosaukušas savas prioritātes, un ar nožēlu konstatē, ka vairākumam politisko spēku atšķirībā no to vēlētājiem autoceļu sakārtošana nav prioritāte.
Septiņi saraksti ceļu problēmu pat nepiemin
No 16 iesniegtajiem sarakstiem septiņos (jeb gandrīz 44%) vispār nav pieminēta autoceļu problemātika. Šīs partijas ir Jaunā konservatīvā partija, «Progresīvie», «KPV LV», «LSDSP/KDS/GKL», Latvijas Centriskā partija, «Par alternatīvu» un pat viena no pašreizējās valdošās koalīcijas partijām – Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK.
Šāda politiķu attieksme parāda, kāpēc Latvijas autoceļi ir sliktākā stāvoklī nekā kaimiņvalstīs, kā arī nevieš optimismu par situācijas uzlabošanos nākotnē.
Analizējot deviņas programmas, kurās vismaz ir pieminēti uzdevumi ceļu uzlabošanā, jākonstatē, ka trīs programmās ierakstīti utopiski un vismaz nākamās Saeimas darbības laikā nerealizējami mērķi – «ierīkot ātrceļus, kas savienotu Rīgu ar citām pilsētām un Latvijas ārējām robežām» (Latvijas Krievu savienība), «betona ceļi» (Latviešu nacionālisti), «degvielai(..) akcīzes nodokļu samazināšana» (Rīcības partija).
LCB uzskata, ka tā vietā, lai fantazētu par ļoti dārgiem betona ceļiem un ātrgaitas ceļu tīklu, partijām būtu jāparāda, no kādiem avotiem un kādā apmērā tiks nodrošināts finansējums kaut vai ceļu un tiltu tīkla sabrukuma apturēšanai, reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.
Brauktuvju remonts svarīgs dažiem
Tikai divas partijas («No sirds Latvijai» un «Saskaņa») ir norādījušas, ka «ceļiem nepieciešams novirzīt ieņēmumus no autobraucēju maksātā akcīzes nodokļa (vai nu pilnā apmērā, vai 80 procentu no iekasētā).
Aizvadītajos gados autoceļi lielākoties tika remontēti par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, kas jau ir beigušies, tāpēc ir svarīgi redzēt, vai partijas to zina un vai un kā jaunajā plānošanas periodā paredz cīnīties par ES fondu pieejamību un izmantošanu.
Protams, 4000 zīmēs ir sarežģīti izklāstīt visu darbības programmu, taču tas, ka tikai divi politiskie spēki (ZZS un arī «Attīstībai/Par!») vispār pieminējuši ES fondus, ir apliecinājums kopējai problēmas neizpratnei.
Savukārt vietējo ceļu, kas pašlaik ir visbēdīgākajā stāvoklī, sakārtošanas uzdevumu pieminējuši arī tikai divi politiskie spēki – ZZS un Latvijas Reģionu apvienība.
Pilnas darbības programmas partiju mājaslapās var atrast tikai dažām partijām, atsevišķās ir programmatiskas vīzijas ceļu sakārtošanai.
Piemēram, izrādās, ka arī «Attīstībai/Par!» un «Progresīvie» atbalsta 80 procentu iekasētā akcīzes nodokļa novirzīšanu ceļu remontiem. Ļoti svarīgs ir «Progresīvo» ierosinājums svērt pārkrautās automašīnas, kas bojā ceļus.
Tomēr tas, ka šīs nostādnes neparādās arī 4000 zīmju programmās, laikam taču apliecina, ka šajās vēlēšanās tās politiskajiem spēkiem nav prioritātes.
Solījumi tiek aizmirsti
LCB jau ir – partiju programmās dotie solījumi vēl neko nenozīmē. Pirms 12. Saeimas vēlēšanām gandrīz visas vadošās partijas, raugoties acīs LCB, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas un Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvjiem, ar savu līderu parakstiem apliecināja, ka panāks Autoceļu fonda atjaunošanu, kur nonāks ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas. Taču solījumi tika aizmirsti.
Atceroties pagātnes pieredzi, ir grūti sagaidīt ievērojamus uzlabojumus ceļu nozares politikā no tām partijām, kas programmās vispār aizmirsušas par autoceļiem un tiltiem.
