Valdība pagājušajā nedēļā vienojās par būtiskām izmaiņām mikrouzņēmuma nodoklī, kas būtībā ievada atsevišķu uzņēmumu ar ļoti maziem nodokļiem izslēgšanu.
Jaunajos noteikumos, kas virzīti apspriešanai Ministru kabinetā, nosauktas 37 nozares, kur nevarēs izmantot mikrouzņēmuma nodokli (MUN), kā arī izmaiņas maksājumu jomā – atsevišķi nodalīti sociālie maksājumi.
Izlīdzinās konkurenci
Noteikumi paredz, ka MUN režīmu nevarēs piemērot nozarēm, kas saistītas ar ēku būvniecību, inženierbūvniecību, ēku nojaukšanu un būvlaukuma sagatavošanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, cauruļvadu uzstādīšanu, būvdarbu pabeigšanas operācijām u. c. Ja apakšuzņēmējiem būvniecības nozarē neizdosies atrast risinājumu, mikrouzņēmumu ēra celtniecībā varētu beigties.
Daži šo ziņu uztvēra pozitīvi, citi – negatīvi. «Mūsu darbību tas neietekmēs. Mums ir savi darbinieki, kuriem maksājam algu,» informēja SIA «Benson Industry» valdes loceklis Dainis Bensons.
«Šo lēmumu vērtēju ļoti pozitīvi, jo beigsies tirgus kropļošana,» teic SIA «Kvēle» valdes loceklis Ģirts Karpovičs. Viņš stāsta, ka uzņēmējs, kurš būvniecības nozarē visus darbiniekus pieņēmis darbā, nevar konkurēt ar biznesmeņiem, kas darba īstenošanai piesaista apakšuzņēmējus – MUN maksātājus.
Ģirts Karpovičs savulaik valdībai rosinājis, ka šie uzņēmumi nevar piedalīties projektos kā apakšuzņēmēji. «Līdz šim bija tā – ja noņemu no savas tāmes sociālo nodokli, izrādās, esmu spējīgs konkurēt ar tiem, kas piedāvā MUN maksātājus kā apakšuzņēmējus. Domāju, ka tagad konkurence izlīdzināsies,» tā Ģ. Karpovičs. Viņaprāt, MUN būtu noderīgs individuālajiem amatniekiem, šajā nozarē tāds būtu jāsaglabā.
Sāpīga tēma
Vēl viena nozare, kur vairs nevarēs MUN režīmu piemērot, ir grāmatvedība. Lai arī šajā jomā strādājošie saprot, kāda ir samazinātā nodokļa loma nākotnes sociālajos maksājumos no valsts puses, tomēr konkurence spiedusi izvēlēties šādu piedāvājumu, un tagad jādomā, kā situāciju atrisināt.
«Tā ir ļoti sāpīga tēma. Mans uzņēmums ir ļoti mazs un ienākumi nav tik lieli, lai bez bēdām varētu vairāk maksāt nodokļos. Pieaugs uzreiz viss – ienākuma nodoklis darbiniekam, uzņēmuma ienākuma nodoklis, sociālās apdrošināšanas maksājumi. Iespējams, ka pakalpojumu cenas būs jāpaaugstina,» satraukta bija Īslīces pagasta Bērzkalnu ciemā esošā SIA «DEM birojs» vadītāja Dina Sīmane. Jāmeklē veidi, kā turpināt darboties pēc MUN režīma atcelšanas, piebilst uzņēmēja, atzīstot – viens no variantiem ir pārreģistrēties kā pašnodarbinātai personai. Lielākiem uzņēmumiem tas gan nav risinājums un varētu būt daudz sarežģītāk.
Jaunā likme
Pilns 37 nozaru saraksts atrodams Finanšu ministrijas mājaslapā. Turpat norādīts, ka valdība turpinās diskusijas par šo tēmu ar uzņēmēju pārstāvjiem.
Ir vēl citas izmaiņas, kas nozīmē mazo nodokļu maksājumu beigas līdzšinējā veidolā. MUN likme uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro plānota 5% apmērā, lielākiem uzņēmumiem pirmos trīs gadus tā būs 5%, pēc tam – 8%. Jaunajā likmē nav iekļauti sociālās apdrošināšanas maksājumi, jo ar 2017. gadu plānots ieviest minimālo sociālās apdrošināšanas likmi, kas no 2018. gada varētu būt tikpat liela kā minimālajai algai, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veida. Savukārt 2016. gadā mikrouzņēmumu darbinieki aicināti brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
Uzņēmēji izmaiņas vērtē pozitīvi. «Jau iepriekš uztrauca, ka šādos uzņēmumos sociālajā apdrošināšanā samaksāja ļoti maz. Kad darbinieki kļūs vecāki un slimāki, citiem vajadzēs nodrošināt viņu slimības pabalstus un pensijas,» teic Ģ. Karpovičs, «šī ideja nekad nav bijusi nopietna, derēja tikai tam, lai daži veikli zeļļi varētu nopelnīt.»
Tiem uzņēmumiem, kas paliks MUN maksātāji, nodokļu slogs 2017. gadā būs vidēji 22,6%, 2018. gadā – 28,5%, vēsta ziņu aģentūra LETA. Pie tagadējās minimālās algas – 360 eiro – minimālais sociālās apdrošināšanas maksājums būtu 122 eiro, reizē ar minimālo algu tas pieaugs.
