Ik rītu pēc pulksten pieciem iztrūkstos no skaļas trauku rībināšanas, jo tas ir viens no veidiem, kā kaimiņi cīnās ar nelūgtajiem viesiem ķiršu kokos. Šķiet, ar katru gadu melno strazdu mākoņi kļūst lielāki un ēdmaņiem apetīte aug augumā. Šie spārnaiņi nav vienīgie, kas pamanās traucēt raito ikdienas ritmu mūspusē.
Pamatīgas galvassāpes uzvariešiem ir sagādājis vārnveidīgo populācijas pieaugums. To radītais troksnis liedz izgulēties, droši pārvietoties, veikt sadzīviskas darbības, piemēram, ārpus telpām žāvēt veļu. Melnsvārči pamanījušies noknābt tikko aizmetušos ķirbjus, kabačus un izrāvuši pat sīpolus. Ne viens vien šiem lidoņiem labprāt pieteiktu karu. Taču likums tos sargā, un, kā atzīst mūs vietvara, – ar šo sērgu cīnīties ir grūti. Vides speciālisti skaidro –, lai piespiestu putnus pārcelties uz citu vietu, jāapzāģē koki, lai krauķi tajos nevar ierīkot ligzdas.
Dabas draugi uz šo kaiti aicina paskatīties no citas puses. Šeit apmetušies melnie putni liecina par vietas ekoloģiskumu. Dažkārt tiek minēts kāds vēsturisks piemērs. Kādreiz Ķīnā kultūras revolūcijas laikā tās līderis Mao Dzeduns bija aprēķinājis, ka zvirbuļi noēd pārāk daudz labības. Katram ķīnietim bija dots godpilns uzdevums nogalināt zvirbuļus, šie putni gandrīz pavisam pazuda no Ķīnas. Un kas tad notika? Kukaiņu esot savairojies tik daudz, ka tie noēda ne tikai to, ko parasti noknābāja zvirbuļi, bet iznīcināja visu ražu. Mao Dzedunam nekas cits neatlika – viņš slepus iegādājās zvirbuļus un atveda tos uz Ķīnu.
Vides pētnieks Indriķis Krams kādā publikācijā ieteicis padomāt par to, kas pāris dienās notiktu ar apdzīvotu vietu, ja to nekoptu sētnieki. Viņaprāt, iedzīvotāji atstāj krietni vairāk atkritumu nekā putni. Zinātnieks iesaka nēsāt līdzi salvetes, nemaz tik bieži tās nebūšot noderīgas.
