Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, kas iepriekšējos kopējā budžeta plānošanas periodos izmantots ieguldījumiem infrastruktūras un apdzīvoto vietu vides uzlabošanā, pēc 2020. gada būs vairāk pieejams tām dalībvalstīm, kas līdz šim uzrādījušas labākus rezultātus tā atbalstītajos projektos. Tā «Bauskas Dzīvei» Eiropas Reģionu dienās oktobra vidū Briselē atklāja avoti Eiropas Komisijā (EK).
Lielākiem vairāk
Lai iegūtu naudu infrastruktūras projektiem nākotnē, svarīga būs līdz šim iztērētās naudas efektivitāte, piemēram, vides sakārtotība un pieejamība, radītās darbavietas, enerģijas ietaupījums, precīzi ievēroti termiņi un iztērētās summas, procesa caurskatāmība u. tml. Dalībvalstīm jau tagad daudz precīzāk jāatskaitās projektu starpposmos par sākotnēji izvirzīto mērķu izpildi, un šie ziņojumi būs nozīmīgi tālākajā lēmumu pieņemšanā.
Programmām iecerēts noteikt elastīgas izmantošanas iespējas, mācoties no tagadējā plānošanas perioda negatīvās pieredzes bēgļu problēmu risināšanā.
Kā neoficiāli atzina avots EK, Latvijā fondu pieejamību varētu kavēt neskaidrības reģionālās attīstības stratēģijā, proti, nav līdz galam definēti deviņi nacionālie attīstības centri, kaut arī to noteikšanai vēl ir laiks. Kā skaidro reģionālās attīstības eksperti EK, reģionu dalījums ir svarīgs līdzfinansējuma piesaistē, proti, lielākām administratīvajām vienībām ir vairāk iespēju garantēt atbilstīgu pašu ieguldījuma daļu projektā, kamēr mazākos novados ar nelielu iedzīvotāju skaitu un budžetu to nevar saņemt pat ar aizdevumu.
Uzslavē Bausku
Latvijas veikums 2007. – 2013. gada kohēzijas līdzekļu izmantošanā oficiālajā starpvērtējumā uzskatāms par veiksmīgu, liecina EK Reģionu departamenta vērtēšanas vienības vadītājas Marianas Hriščevas sniegtā informācija.
Labu iespaidu EK vērtētājiem šogad atstājis Bauskas apmeklējums. Eksperti uzslavē gan Bauskas pils mērķtiecīgo atjaunošanu ar Eiropas fondu atbalstu vairāku gadu gaitā, gan grantu izlietojumu daudzdzīvokļu māju siltināšanā, kā arī Īslīces SOS audžuģimeņu ciemata labiekārtošanu.
Pēc līdzšinējām aplēsēm, Latvijai pagājušajā budžeta periodā prognozēta simtprocentīga fondu absorbcija, un tas būtu viens no labākajiem rādītājiem dalībvalstu vidū. Galavērtējums būs zināms nākamgad.
Tagadējā plānošanas periodā vairāk uzmanības veltīts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Lielo nacionāla mēroga projektu vidū patlaban vērtētājiem bažas rada dzelzceļa elektrifikācija kravu nogādāšanai no austrumu robežas līdz ostām un Rīgas tramvaja līniju attīstīšana.
Finanšu instrumenti
Publiskajā infrastruktūrā granti jeb neatmaksājamais atbalsts varētu saglabāties, bet citās jomās EK plāno iedarbināt galvenokārt dažādus finanšu instrumentus. Avots EK teic – Briseles vērtētāju skatījumā Latvija 2007. – 2013. gada periodā pēdējos izmantojusi ļoti sekmīgi. Eiropas Reģionu komitejas viceprezidents Karls Haincs Lamberts sarunā ar žurnālistiem pauda bažas, ka aizdevumu izmantošana projektu finansēšanai varētu tos padarīt dārgākus, tā samazinot ieguldītās naudas atdevi.
Viens no iespējamiem ieguldījumu mērķiem varētu būt tranzītceļi, un tāds projekts būtu noderīgs Bauskai un Iecavai, caur kurām ikdienā ir ļoti intensīva kravas auto plūsma. Starpība gan ir tranzītielu piederībā – Iecavā Rīgas iela ir uzņēmuma «Latvijas Valsts ceļi» pārziņā, Bauskā Kalna un Zaļā iela nodota novada domei.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis «Bauskas Dzīvei» saka: «Ja valsts nerisinās smagā kravu tranzīta problēmu Bauskā, tam pieaugot līdz ar «Rail Baltica» būvniecības sākšanu, mēs rīkosim akcijas. Pēdējā remontā tranzītielām iztērējām 300 tūkstošus eiro, taču slodze bojā ceļus, lauž kontrolakas un kaitē ēkām ielas malā.»
Pašvaldība vēlas saņemt valsts atbalstu pilsētas apvedceļam un patlaban aktīvi apspriež šo ideju ar valdības pārstāvjiem. No vides un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) skaidra atbilde nav saņemta, vien norāde, ka tam vajag daudz naudas. Satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) vizīte iepriekš neoficiāli solīta Bauskā oktobrī, taču līdz šim nav pieteikta.
Pēc novada domes aplēsēm, diennaktī pilsētai cauri izbrauc vairāk nekā desmit tūkstoši kravas automašīnu. «Maksu no tām nevaram iekasēt, jo pilsētai nav apvedceļa. Drīzumā būs pabeigts jauns pētījums par satiksmes intensitāti, tad būs zināmi precīzi skaitļi un varēsim plānot tālāko rīcību,» saka A. Feldmanis.
Pilsētas un lauki
Reģionu dienu laikā tika publiskots Eiropas Komisijas jaunākais pētījums par Eiropas pilsētu attīstību. Tajā apkopotas ziņas par Eiropas pilsētu populāciju, ekonomisko attīstību, demogrāfijas un sociālajiem aspektiem, vides un dzīvesveida raksturojums.
Kā secina pētnieki, Eiropas pilsētas ir inovāciju un uzņēmējdarbības līderes, apvieno cilvēkus ar visdažādāko izcelsmi un samazina mūsu ietekmi uz vidi, jo racionālāk izmanto resursus nekā lauku reģionu iemītnieki. Lielākas pilsētas ar neatkarīgu vadību labāk izmanto urbānās vides priekšrocības un palīdz attīstīties arī apkaimes reģioniem. Tomēr pilsētu un to tuvējās apkaimes attīstībai trūkst investīciju no valsts vai pašvaldības budžeta.
Vadoties pēc ziņojuma, jaunus risinājumus apdzīvoto vietu tālākajai attīstībai Eiropā formulē sadarbībā ar Reģionu komiteju. Tās pārstāve Hella Dungere-Lēpere, Berlīnes federatīvās zemes valsts sekretāre, žurnālistiem pauda, ka tālākās ieceres tiks balstītas jaunā skatījumā: «Attīstību plānosim pilsētas un lauku reģionu sadarbībā, kopējos attīstības projektos, nevis konkurencē par investīcijām.»
Kā attīstās pilsētas Eiropā?
Urbanizācijas temps kopš 1970. gadiem samazinājies, cilvēki līdz 40 gadu vecumam biežāk pārvācas uz pilsētu, bet ļaudis virs 65 gadiem to atstāj.
Straujākais iedzīvotāju skaita un ienākumu pieaugums ir galvaspilsētās.
Pilsētu uzņēmumi ir produktīvāki, inovatīvāki un ar straujāku izaugsmi.
Eiropas pilsētās nodarbinātības rādītāji joprojām nesasniedz pirmskrīzes līmeni.
Mājokļi pilsētās ir dārgāki, mazāki un vairāk apdzīvoti nekā laukos.
Pilsētu iemītnieki tērē mazāk resursu komunālajām vajadzībām un transportam, samazinot ietekmi uz vidi.
Eiropas pilsētās mazo un vidējo uzņēmumu inovāciju projektos 2014. – 2020. gadā iegulda 100 miljardus eiro no Kohēzijas fonda.
Pilsētu galvenās risināmās problēmas: drošība un nabadzība.
Avots: EK šī gada ziņojums par Eiropas pilsētām.
UZZIŅAI
Urbanizācija 2014. gadā
Iedzīvotāji pilsētās Iedzīvotāji mazpilsētās un piepilsētās Iedzīvotāji laukos
Latvija 43% 9% 48%
Lietuva 42% 10% 48%
Igaunija 43% 15% 42%
Vidēji Eiropā: 41% 30% 29%
Avots: EK šī gada ziņojums par Eiropas pilsētām.
