Cik ļoti mēs rūpējamies par savu planētu, tās sakopšanu un nākamajām paaudzēm patīkamas vides radīšanu? Tas ir viens no attīstības izglītības satura jautājumiem.Misas vidusskola piedalās projektā «Skolas kā satelīti attīstības izglītībā» un saistībā ar šo projektu 28. aprīlī rīkoja semināru «Mainīgā pasaule». Prezentē talkā paveiktoUz aicinājumu piedalīties seminārā atsaucās Vecumnieku un Valles vidusskola, kā arī Dzimtmisas pamatskola. Semināru atklāja Misas vidusskolas direktore Rūta Kārkliņa, kas klātesošos iepazīstināja ar projekta idejām, kā arī pastāstīja par Misas vidusskolas dalību tajā. Uzmanība tika vērsta arī uz jēdziena «attīstības izglītība» skaidrojumu. Visas skolu komandas bija aicinātas sagatavot mājas darbu par to, kādi darbi Lielās talkas laikā veikti katrā skolā. Bija interesanti vērot dažādās prezentācijas, kas bija veidotas gan ļoti nopietnas, gan ar pasakas elementiem.Vecumnieku novadu pārstāvēja izpilddirektors Guntis Kalniņš un novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kalniņš. Paveikto apkopoja talkas koordinators Vecumnieku novadā Guntis Kalniņš. Viņš sniedza ieskatu Lielās talkas norisē mūsu novadā un pastāstīja par vietām, kuras prasījušas vairāk darba.Balsojums ar kājāmMūsdienu pasaulē bieži lietojam jēdzienu «globalizācija», bet cik zinām par tā būtību? Būdama viena no pasākuma vadītājām, seminārā īpašu uzmanību pievērsu globalizācijas attīstības posmiem un tam, cik strauji šis process maina mūsu ikdienas dzīvi. Prezentācijai sekoja jautājums – kāda ir ikviena attieksme pret šo procesu? Tika piedāvāts balsot ar kājām, tas ir, nostāties pie apgalvojuma, kuram piekrīt. Apgalvojumu uzraksti bija piestiprināti pie zāles sienām. Visvairāk jauniešu pulcēja apgalvojumi – «globalizācijai ir labvēlīga ietekme uz cilvēces attīstību» un «grūti izšķirties». Jaunieši arī pamatoja savu balsojumu. Šīs aktivitātes nobeigumā visi tika aicināti sadoties rokās un iz-veidot zemeslodi, kas, par spīti dažādībai, apvieno visus tās iedzīvotājus. Iegūst jaunu statusuPasākuma dalībnieki katrs ieguva jaunu statusu: kļuva par vienas no pasaules daļām iedzīvotāju – amerikāni, āfrikāni, eirāzieti – un devās strādāt darba grupās ar jaunajiem vadītājiem. Āfrikas grupu vadīja Valentīna Kordasa un Skaidrīte Liniņa, Amerikas – Loreta Orinska un Anastasija Mihailova, bet Eirāzijas pārstāvju grupu vadīju pati kopā ar Lieni Spalvu. Semināra izvērtējumā jaunieši rakstīja, ka grupu darba aktivitātes bijušas tās, kas patikušas visvairāk. Katrā grupā izspēlēja vairākas spēles, kas rosināja domāt par to, cik ļoti mēs ietekmējam šo planētu, cik tuvu mēs esam cits citam. Skolēni mērīja savu ekoloģisko pēdu, atbildot uz jautājumiem, noteica, kādu iespaidu katrs individuāli atstāj uz planētu. Ikviens interesents to var paveikt mājaslapā pdf.lv. Savs skatījums – plakātosDarba grupās jaunieši diskutēja par to, kā mazināt ietekmi uz vidi. Ar pasaules kartes palīdzību konstatēja, ka maz tādu pasaules valstu, par kuru dabu vai saimniecību nebūtu dzirdēts. Grupu darba vietas kļuva krāsainas ar jaunajiem materiāliem, ko izveidoja paši skolēni. Nobeigumā katra grupa izveidoja un vēlāk prezentēja savu ideju plakātu «Kā mums dzīvot kopā uz šīs planētas». Katrai grupai bija nedaudz savs skatījums – daba, steiga un trauksme, tehnoloģijas parādījās darbos kā nozīmīgas mūsdienu jauniešiem.Pasākuma noslēgumā aicinājām balsot vēlreiz, bet šoreiz ar rokām – kurš atbalsta Mahatmas Gandija teicienu: «Kļūstiet par tām pārmaiņām, kuras vēlaties redzēt pasaulē!» Visi klātesošie ar savu roku nospiedumiem krāsā to apliecināja uz lozunga auduma.Projekta komanda ar gandarījumu konstatēja, ka pasākums bija izdevies, jo izskanēja vēlme tamlīdzīgus sarīkojumus organizēt vēl.
