Esot Portugālē, sāku iztaujāt Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomnieci D.Dūzi, kā šādas vizītes tiek organizētas. Viņa iepazīstināja ar slaidu, jaunu sievieti, sakot, ka prezidentes protokola vadītāja Evija Ķēniņa to zinot vislabāk.
Esot Portugālē, sāku iztaujāt Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomnieci Daci Dūzi, kā šādas vizītes tiek organizētas. Viņa iepazīstināja ar slaidu, jaunu sievieti, sakot, ka prezidentes protokola vadītāja Evija Ķēniņa to zinot vislabāk. Sasveicinoties nosaucu savu uzvārdu, un Evija atbildēja: “Zinu, jūs esat no “Bauskas Dzīves”. Mana mammīte dzīvo netālu no Iecavas, pie viņas ciemojoties, ir nācies pārlapot rajona avīzi.”
Šāds ievads sarunai bija ļoti patīkams.
Ko tas nozīmē – prezidenta protokola vadītājs?
– Valsts protokola vadītājam ir jāzina, kā valsts visaugstākajā līmenī notiek pieņemšanas, vēstnieku akreditācija un atvadu vizīte, kam jānotiek valsts vizītes laikā. Ir arī ļoti daudz citu pienākumu.
Pavisam vienkārši sakot – esmu palīdze, kam jābūt pie rokas visam, kas prezidentei var būt nepieciešams jebkurā situācijā. Manā somā ir gan prezidentes veidlapas, gan diegs un adatiņa, un vēl daudzkas cits. Arī laba pildspalva, ja nu dokumenta parakstīšanai pasniegtā piepeši neraksta.
Manai mammai daži ir teikuši: re, kā Evijai laimējies, viņa redz pasauli. Tā ir taisnība, kaut gan ārzemēs esmu skatījusi daudz mazāk nekā parasts ceļotājs. Man tas ir darbs, un šādā veidā kalpoju Latvijai, palīdzu veidot priekšstatu par mūsu valsti.
Kur šajā darbā nepieciešamo var iemācīties?
– Man ir juristes diploms, bet protokola vadīšanā katra diena iemāca ko jaunu. Noder pašas pieredze, mācos no citu valstu kolēģiem, lasu dokumentus. Pētot valstiski nozīmīgu notikumu fotogrāfijas, var uzzināt, kur katram ir jāstāv, esot kopā ar prezidenti, arī to, kā jāģērbjas. Nākas pārzināt citu valstu tradīcijas, kultūras vēsturi, sadzīves nianses, lai nezināšanas dēļ nerastos nepatīkams pārpratums.
Ir dzirdēts viedoklis, ka Latvijas prezidente pārāk daudz braukā pa pasauli. Kāpēc vispār tiek rīkotas prezidenta valsts vizītes? Ar ko tās atšķiras no darba vizītēm?
– Darba vizīte parasti ir veltīta kāda konkrēta jautājuma risināšanai, tā ir arī piedalīšanās dažādos forumos. Prezidenta un oficiālās delegācijas valsts vizīte apliecina, ka starp valstīm ir konkrēta līmeņa attiecības. Šāda ranga apciemojuma laikā ir iekļautas tikšanās un sarunas ar attiecīgās valsts, valdības, parlamenta vadītāju un citiem līderiem.
Latvijai valsts vizītes ir ļoti nozīmīgas, jo mums ir jāatgādina par sevi, jāstāsta par savām interesēm politikā, iespējām ekonomikā, sasniegumiem kultūrā, izglītībā, mākslā. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Baltijas valstis liek vecajai Eiropai no jauna mācīties ģeogrāfiju. Pagaidām mūsu valstis bieži jauc vai arī uzskata par vienu vienību. Šim precizējumam kalpo arī valsts vizītes.
Šādi braucieni tiek plānoti iepriekš. Kā tos sagatavo?
– Tas ir diezgan ilgstošs process, cieši sadarbojoties abu valstu prezidenta kancelejai un Latvijas vēstniecībai attiecīgajā valstī. Ir jāparedz pilnīgi viss – kur, kā un cikos ar protokolam atbilstošu godu (godasardzi, armijas parādi) notiks svinīgā sagaidīšana, kādas tikšanās būs prezidentei, kādas citiem oficiālās delegācijas dalībniekiem.
Portugālē, piemēram, bija sava programma finanšu ministram Oskaram Spurdziņam, informācijas tehnoloģiju speciālistam Imantam Freibergam, kultūras ministrei Helēnai Demakovai, dzejniekam, portugāļu valodas pratējam Leonam Briedim, tika sagatavots arī biznesa forums uzņēmējiem.
Vizītes laikā apmainās ar valsts dāvanām. Kādas veltes vedam citiem no Latvijas?
– Mūsu valsts ir slavena ar tekstilmākslinieku, sudrabkaļu darbiem, ar ādas izstrādājumiem. Zinot, kam dāvana paredzēta, vienmēr tiek meklēts kaut kas konkrētajam saņēmējam piemērots. Reizēm pat pētām amatpersonas biogrāfiju. Parasti tiek dāvināti mākslas priekšmeti. Piemēram, uz Portugāli vedām arī metālmākslinieka Oļega Auzera sudrabā kaltu ozolzaru ar zīlēm. Ozols ir mūsu valsts sīkstuma un stipruma simbols.
Ievēroju, ka Prezidentes kancelejas darbinieki vienmēr ir tērpušies uzsvērti lietišķi un atturīgās krāsās – melnā, tumši zilā, brūnā, pelēkā. Vai arī to diktē etiķete?
– Varētu teikt, ka jā, bet ir arī daži citi nosacījumi. Iespējams, ir dzirdēts teiciens par kāzu viesiem, kuri ar savu košumu nedrīkst pārspēt līgavu.
Neviens jau neliedz man vilkt rozā vai baltu kostīmu, taču dienas gaitā ir gan svinīga pieņemšana, gan ekskursija, kā arī pusdienas, degustācija vai brauciens ar laivu. Ir jāģērbjas tā, lai visur no rīta līdz vakaram izskatītos labi, lai apģērbs nav saburzīts vai notraipīts. Reizēm vizītes laikā kājām ir pamatīga slodze, tāpēc pēdējai dienai ņemu līdzi visērtākās kurpes.
Jūs arī Latvijā kopā ar prezidenti esat apmeklējusi daudzas vietas ārpus Rīgas. Kādas ir izjūtas šajās tikšanās reizēs?
– Esmu jutusi lepnumu, aizkustinājumu, sirsnību, ko pauž cilvēki, kuri ciena prezidenti. Dažreiz bijis kauns. Piemēram, par to, ka, apciemojumu gaidot, mauriņš nopļauts, bet… tikai ēkas fasādes pusē, aiz stūra nezāles aug līdz logam.
Bieži dodamies uz skolām. Zālē sēž bērni un skolotāji. Prezidente rosina: “Nu, stāstiet, kā jums te klājas!”, bet atbildes nav, visi sēž kā sastinguši. Tad es domāju par skolotājiem, kuri laikam nav iemācījuši bērniem stāstīt par sevi. Prezidente jau nevēlas, lai bērni izsakās par sarežģītiem politiskiem procesiem. Viņa saprot, ka skolēnu dzīvē svarīgs notikums var būt ne tikai laba atzīme, bet arī pastaiga vai darbs kopā ar vecākiem, sportošana vai kopīga ekskursija. Diemžēl pedagogi bērniem mēdz iegalvot, ka tie ir sīkumi. Tas nav pareizi, jo svarīgs ir viss, kas ar mums notiek, gan labais, gan sliktais. Nozīmīgs ir pašvērtējums un apziņa, ka viss, kas atgadās ar katru no mums, ir svarīgs arī Latvijai – sākumā sekmes mācībās, vēlāk centība un panākumi darbā.
***
Evija Ķēniņa – Valsts prezidentes protokola nodaļas vadītāja.
– Iecavas vidusskolas 1990. gada absolvente.
– Beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, zināšanas papildinājusi Vācijā.
– Zina angļu, vācu, franču, krievu valodu.
– Valsts kancelejā sākusi strādāt 1993. gadā.
– 1999. gadā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzaicinājusi Eviju Ķēniņu uz sarunu par protokola vadītājas pienākumu veikšanu. Šī saruna turpinās vēl šodien.
***
Viedokļi
– Klases biedre Solveiga Lineja:
– Evija jau skolas gados interesējās par politiku. Ja gribējām stundās “pavilkt laiku”, lūdzām Eviju sākt sarunu ar skolotāju par aktuālām tēmām. Kopā ar viņu vienmēr bija interesanti.
– Krievu valodas skolotāja Ināra Seglicka:
– Ļoti interesanta meitene, aizrautīga, emocionāla, nekautrējās izteikt savu viedokli.
– Latviešu valodas skolotāja Agra Zaķe:
– Evijā agri parādījās lielas darbaspējas, gribasspēks, mērķtiecība. Ja arī kas nepadevās, centās tik ilgi, kamēr rezultāts bija spožs. Tagad satiekoties viņa ir vienkārša, sirsnīga.
