50 gadu jubileju svin Elita Zelmene.
Codiete Elita Zelmene Bauskas poligrāfijas uzņēmumā «Tipo Print» strādā nedaudz ilgāk par mēnesi un uzskata, ka līmētājas darbam gana labi «piešāvusies». Jubilāre stāsta, ka darba vide nav sveša, jo pirms pieciem gadiem uzņēmumā «Reneprint Poligrāfija» Rīgā bijusi žurnālu komplektētāja.
«Man tur patika, bija transports, kas mūs, baušķeniekus, aizveda un atveda no darba. Taču pienāca krīze, un ļoti daudzus atlaida, arī mani. Maz kas tur vispār palika,» stāsta jubilāre.
Svešumā apkārt savējie
Ekonomiski saspringtajā periodā Elita aizbraukusi uz Angliju, kur kādu laiku strādājusi lauku darbus. Viņa atklāj, ka darbs nav bijis pārlieku grūts, jo agrāk vairākus gadus vadījusi savu zemnieku saimniecību, taču gadījies smagi saslimt, tāpēc atgriezusies dzimtenē.
«Iespējams, būtu tur palikusi ilgāk, taču tolaik nezināju, kur meklēt palīdzību, kā Anglijā tiek sniegti medicīniskie pakalpojumi. Vēlāk uzzināju, ka lieta būtībā ir ļoti vienkārša – ārstu palīdzību bez lielas birokrātijas varēju saņemt turpat,» stāsta codiete. Viņa gan uzskata, ka pēc izveseļošanās atgriezties darbā svešumā būtu bijis sarežģīti, jo nebija pienācīgu angļu valodas zināšanu, skolā mācījusies vācu valodu. «Lai gan jāatzīst – kamēr strādāju, angļu valodu nevajadzēja, visapkārt bija savējie,» secina codiete.
Iedvesmo grāmata
Elitu un viņas māsu Dainu mamma audzinājusi viena. Ģimene diezgan bieži pārcēlusies no vienas Bauskas rajona malas uz citu – bērnudārzu jubilāre apmeklējusi Kaucmindes pilī, bet pamatskola absolvēta Dzimtmisā. «Tad aizgāju uz Vecbebru sovhoztehnikumu mācīties par biškopi – tā bija «fiksā» ideja. Iepriekš ar bitēm man nebija nekādas saskarsmes. Interese par tām radās pēc tam, kad izlasīju kādu grāmatu,» atzīst Elita.
Savā profesijā jubilāre nostrādājusi 11 gadus. Lielākā daļa pavadīta kolhoza «Svitene» lieldravā, kas tolaik Bauskas rajonā tāda bija vienīgā. Reizē ar Padomju savienību sabrūkot kolhoziem, biškopji mudināti dravas privatizēt. To izdarījusi arī jubilāre, ar laiku šajā nodarbē izdevies iesaistīt vīru.
Vecvecāku īpašumu – Klūgu māju ar zemi Codes pagastā – ģimene atguva 1994. gadā un tur nodibināja savu zemnieku saimniecību. Elita stāsta, ka ar graudu un rapšu audzēšanu maize pelnīta vairāk nekā desmit gadu. 2007. gadā, šķiroties no vīra, pieņemts lēmums saimniecību likvidēt. «Viena pati ar šiem darbiem nevarēju tikt galā,» atzīst codiete.
Neaizmirstams ceļojums
Elita ir izaudzinājusi divas meitas. Vecākā atvase Ginta auklē jaunāko bērnu, taču rudenī nolēmusi atgriezties darba dzīvē. Pastarīte Lāsma strādā Rīgas restorānā.
Codiete atklāj, ka savu brīvo laiku bieži velta piemājas puķu dārza kopšanai. Jaunībā iecienītie rokdarbi ir nedaudz nolikti malā.
Gaviļniecei tīkama aizraušanās ir ceļošana. Latviju krustām šķērsām Elita ir izbraukājusi kopā ar lauku sieviešu klubu «Apvārsnis». Jubilāre visu mūžu atcerēsies divu nedēļu braucienu pa Eiropu pirms sešiem gadiem. Ekskursijas laikā apskatīta Minsteres ģimnāzija Vācijā, Parīze, nedēļu dzīvots slavenajās Kannās, pabūts arī Monako, Venēcijā un Vīnē.
