Esmu jauna sieviete. Pirms kāda laika nodibināju ģimeni – atradu otru pusīti, apprecējāmies, piedzima divi bērniņi. Lai nebūtu lieku izdevumu un mana mamma nejustos vientuļa, dzīvojām visi kopā mammas dzīvoklī, privatizētā par sertifikātiem.Es biju bērna kopšanas atvaļinājumā un zināju, ka darbu nebūs viegli atrast. Vīrs ieteica, ka varam atvērt savu uzņēmumu, strādāt paši sev un radīt darbavietu vēl kādam. Nodibinājām SIA, mēs ar mammu atbildējām par dokumentiem, vīrs – par pakalpojumu sniegšanu un kvalitāti, cenām un pasūtījumiem. Vilinoši piedāvājumiSākums bija daudzsološs. Nākamajā dienā pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā no bankas atnāca piedāvājums – tikko atvērtam uzņēmumam 7000 latu kredītiņš, lai palielinātu apgrozāmos līdzekļus. Piedāvājums bija pārāk vilinošs, mums kā iesācējiem naudiņa bija ļoti nepieciešama. Tā tika parakstīti dokumenti, par kredītu uzņēmumam sapirkām visu nepieciešamo. Bija izplānots, kā kredītu atmaksāt.Pastrādājot pāris mēnešu, bija jāņem vēl divi kredīti, katrs 3000 latu, jo vajadzēja mainīt pāris vecu produktu pret jauniem. Bankas bija ļoti saprotošas un, izanalizējot apgrozījumu, piekrita mūsu uzņēmumu finansēt.Uzņēmumu apzogTaču nāca jauns gads un atnesa nelaimi – uzņēmumu pilnībā apzaga divas reizes pēc kārtas. Policija strādāja ļoti operatīvi, zagļi drīz vien bija aiz restēm un pat atzinušies, bet, kur naudu likuši, neizpauž. Uzņēmums nespēja vairs strādāt, darbi apstājās, klienti atteicās no mūsu pakalpojumiem. Bankām tika ziņots par apzagšanu, cerējām uz sapratni, bet – nekā, bankas vēlas savu ikmēneša maksājumu, un viss!Tika paņemti privātie kredītiņi, mēģinājām visu sapirkt no jauna, jo nozagto necerējām atgūt. Gandrīz viss bija sapirkts, lai sāktu strādāt un bankām atdotu kredītus, bet klientu uzticība bija zudusi, un Latvijā sākās krīze – cilvēki mazāk pieprasīja mūsu pakalpojumus. Naudas, ko atdot bankām, nebija. Darbu citur es nevarēju atrast, jo darba devēji nevēlējās sastrādāties ar māmiņu, kam divi mazi bērniņi. Vīrs darbu arī nevarēja atrast, jo krīze lika visur darbinieku skaitu samazināt. Divi bezdarbnieki ar diviem bērniņiem, un visas bankas grib tikai savu – tā bija elle!Kreditori firmu pasludināja par maksātnespējīgu. Bankas izmanto uzņēmuma kredīta līgumam pievienoto privātpersonas galvojumu par manas mammas dzīvokli. Mamma, gribēdama palīdzēt jaunai ģimenītei ko sasniegt, arī piedalījās firmas darbībā, bet tagad bankas grib atņemt viņas dzīvokli, jo tas ir vienīgais īpašums. Vīrs no visiem mūkAr visu šo jezgu vīrs ģimeni pameta, nemaksā alimentus, šķirties negrib, nekur oficiāli nestrādā, lai bankas neieturētu savu daļu, no visiem mūk. Man darba nav, jo nevaru atrast saprotošu darba devēju, kurš pieņems, ka bērni var slimot. Nodarbinātības valsts aģentūrā uz kursiem rindas tik garas! Mani ikmēneša ienākumi ir astoņi lati par katru bērniņu – ģimenes pabalsts. Mamma strādā, bet bankas ar tiesu izpildītājiem paņem 50% viņas algas. Tā jau minimālā – 180 lati, pēc nodokļu nomaksas paliek 133 lati, un no šīs summas vēl puse nost. Mums paliek 16+66,50, kopā 82,50 lati, ar šo summu jādzīvo četriem cilvēkiem un jānomaksā dzīvokļa komunālie maksājumi.Tagad gan esmu dabūjusi maznodrošinātās statusu, mums trīs mēnešus apmaksās apkuri, elektrību un bērniem bērnudārzu, varēšu iesniegt dokumentus, lai izšķirtos un pieprasītu alimentus.Esam cīnītājasPar spīti visam, mēs ar mammu esam stipras un nebēgam no problēmām, bet cenšamies tās risināt. Ar pārmetumiem un sevis nosodīšanu nekur tālu netiksi, esam cīnītājas. Savas mājas gan vēlamies paturēt, jo citādi mums nav, kur palikt. Zinām, ka Bauskas novada dome palīdz, kad cilvēks jau izlikts no dzīvokļa, bet negribam vairot bezpajumtnieku skaitu, jo tad mazas izredzes atgriezties normālā dzīvē. Varbūt kāds jurists var dot bezmaksas padomu, ko iesākt, lai neatņemtu šo dzīvokli?Es gribu strādāt un audzināt savus bērnus, nevis sēdēt valstij uz kakla, prasot sociālos pabalstus. Kad sākšu strādāt, man arī atvilks 50% no algas, bet esmu tam gatava. Vēlos pieticīgi dzīvot un būt laimīga ar savu ģimeni. Tagad daudzi cilvēki nonāk līdzīgā situācijā. Lūdzu, dodiet padomu, kur atrast darbu un kā nepazaudēt mājas! Ceru uz atbalstu.***Redakcijas piebilde. Ja varat atbalstīt vēstules autori, redakcijā ir viņas kontakti. «Bauskas Dzīve» centīsies palīdzēt ģimenei ar informāciju.
