Emocionāli man tagad pa ielām staigāt ir nedaudz vieglāk. Pavasarī no pagalmiem ik pa brīdim vērās pretim bēdīgs kaķa vai suņa ģīmītis, bet uz trotuāriem pagadījās kāds nelaimīgs, kaulains, noplucis, izsalcis un neviena nepieņemts «mīlulis».Esmu iemācījies izbēgt no bēdīgajiem acu skatieniem, jo ko gan tiem varu atbildēt? «Piedod, bet man pašam mājās pieci tādi kā tu.» Viņiem vienalga. Sajūtot siltu acu skatienu vai daudzsološu attieksmi, viņi ir gatavi sekot potenciālajam saimniekam visur. Vasarā viņi ēd vairāk, apkārt klīstot redzami mazāk. Rudens pusē atkal ielās iznāks nākamā paaudze – mazi, nevarīgi, aizkustinoši. Un sāksies viss no gala. Patversmes ir pārpildītas ar dzīvnieciņiem no mūsu ielām. Suņa turēšanai ideālais modelis ir žogs ap māju, lai kustonis spēj izskrieties un reizē sargāt māju. Lielākajā daļā pagalmu tomēr suņi ir pie ķēdes. Lai arī šo variantu pats neatbalstu, tomēr atzīstu, ka labāk šādi nekā palaist brīvā vaļā, jo tad var gadīties, ka suns uzbrūk cilvēkam.Suņi bez iemesla neuzbrūk, un tā ir taisnība. Viņi pirms tam brīdina par noteikumiem, un, kad cilvēks tos pārkāpj, rīkojas. Taču mēs runājam dažādās valodās, suņus nesaprotam, un saimniekiem tas būtu jāņem vērā. Ja esi izaudzinājis mājas sargu, neizlaid bez uzraudzības ārpus sētas! Notiks negadījums, nesapratīsit, kāpēc koda. Kā audzināts, tā darīja. Nevainojiet mīluļus par pašu neizdarībām! Cieniet mīluli, ko paši esat izaudzinājuši, un neļaujiet viņam bez iemesla darīt pāri citiem!
