ASV, Lasvegasā, no 15. līdz 19. aprīlim notika Pasaules kausa finālsacensības jātniekiem šķēršļu pārvarēšanā.
Pirmo reizi šāda līmeņa sacīkstēs Latvijas jātnieks piedalījās ar ķēvi, kas dzimusi Latvijā, turklāt – Vecumnieku novada Kurmenes pagasta zirgaudzētavā «Zviedru birzes zirgi».
Latviju pārstāvēja Andis Vārna ar Kurmenē augušo ķēvi, kuras vārds «KS Coradine», bet ikdienā viņu sauc par Koradini, kā arī Kristaps Neretnieks. A. Vārna ieguva 29. vietu, K. Neretnieks – 36. vietu starp 40 labākajiem jātniekiem no 18 valstīm. «Tas līdz šim ir lielākais panākums Latvijas jāšanas sporta vēsturē,» atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus. Lai nokļūtu uz Pasaules kausu, pirms tam A. Vārnam bija jāuzvar vairākās starptautiska mēroga sacensībās, arī Zviedrijā, Krievijā, Polijā. Turklāt zīmīgi, ka paša žokeja dzimtā vieta ir mūspusē – Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvarā.
Čempionu sēkla
Par sasniegumu nebeidz priecāties zirgaudzētavas «Zviedru birzes zirgi» darbinieki. Koradine dzimusi Kurmenē. Zirgaudzētavas darbiniece Ildze Mašinska pastāstīja, ka zirgu A. Vārna iegādājies sadarbībā ar uzņēmumu «Kurzemes sēklas». Tāpēc arī pirms vārda liek burtus KS.
«Kā noteikt nākamo čempionu? Radu raksti ir ļoti svarīgi, jo iedzimtība zirgiem ir izteikti spēcīga,» teic I. Mašinska. Koradines mātei Kairasinei tēvs savulaik izcīnījis Olimpisko spēļu sudrabu. I. Mašinska atzīst, ka zirgaudzētavas saimniecei Rūtai Lindkvisterei-Rasiņai ir ļoti labas prasmes atrast piemērotākos ērzeļus – uzvarētāja sēklu izdevies iegūt vēl pirms šiem skaļajiem panākumiem. Rezultātā trešajā paaudzē izaugusi pasaules klases sacīkšu ķēve. Savukārt Kairasine atkal ir grūta. Darbinieki teic: «Būs nākamais čempions.» Tikai īpaši zirgi ir spējīgi pārvarēt pasaules mēroga sacīkšu šķēršļus, kuru augstums ir 1,6 metri, un reizēm tie ir pat divus metrus un vairāk plati.
I. Mašinska un Harijs Mašinskis sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atzīst, ka zirgaudzētavai nav viegli laiki – lai arī izdodas sameklēt augstas klases ērzeļu sēklu un pašu ķēves ir ļoti labas, tomēr jaunos zirgus neizdodas sagatavot tik veiksmīgi, cik gribētos. Tāpēc būtu nepieciešams partneris, kurš varētu nodarboties ar zirgu sagatavošanu, kas ļautu pārdot tos par daudz lielākām summām nekā līdz šim. Viņi cer, ka varbūt Koradines pasaules mēroga sasniegumi pievērsīs lielāku uzmanību zirgaudzētavai. «Mūsu zirgs droši vien bija vislētāk pārdotais no visiem, kas startēja Pasaules kausā,» skumji pasmaida I. Mašinska.
«Ūdens burbulītis»
I. Mašinska uzsver – ļoti liela nozīme bijusi tam, ka ar ķēvi strādājis tāds speciālists kā Andis Vārna, un piebilst: «Talantīgi zirgi nav viegli izaudzināmi. Viņiem ir sava galva, daudz ar tiem jāstrādā.»
Ildzes teikto apliecina arī Koradines īpašnieku pārstāves Madaras Blumbahas atmiņas intervijā portālam zirgam.lv: «Reiz aizbraucām pie Rūtas Rasiņas uz Kurmeni – viņa aicināja paskatīties jaunzirgus, varbūt kāds iepatiksies. Izvilka lielu, manā skatījumā, neglītu divgadnieci, kas neko vēl nebija darījusi, lēkt nemācēja. Spēcīga gan – kad rikšoja, visa zeme drebēja. Visi par viņu bija sajūsmā, tikai es nesapratu, par ko. Koradini iejāja Tērvetē pie Asnates Ādamsones. Sākums bija katastrofāls. Domāju: «Kā tā var iepirkties?» Pārvērsties viņa sāka pēc jaunzirgu čempionāta Zangershaidē Beļģijā. Koradine augumā ir liela – 1,79 metri, ļoti spēcīga, var kaut vagonus vilkt. Viņa nav sarežģīts zirgs, ir prognozējama, pietiekami inteliģenta un prātīga.»
«Bieži vien mēs nenoticam jātnieku lēmumiem par kāda konkrēta zirga izvēli, taču vēlāk redzam, ka viņiem bijusi taisnība. Jātniekiem ir pieredze, talants un zirgu izjūta,» teic Latvijas jātnieku komandas Lasvegasā vadītāja Ilze Jansone.
«Lokana viņa bija jau kopš kumeļa vecuma. Tik lokana, ka par «ūdens burbulīti» saucām,» ar maigumu sirdī Koradini atceras I. Mašinska. Viņa uzsver, ka ķēve vēl ir jauna – tikai astoņi gadi. Visdrīzāk, lielākie panākumi vēl ir priekšā.
