Tērvetes Seno tradīciju festivālam Vecumnieku kuģu meistars Igors Vorms-Behers šogad rekonstruējis vikingu laivu «Pardus», kas nes leoparda vārdu, kā tas skanējis senslāvu valodā.
Senču ieražu cienītāji uz festivālu Tērvetē 10. un 11. augustā pulcēsies jau desmito gadu, šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta senajām tradīcijām un rituāliem. «Pardus» ir otrā Vecumniekos rekonstruētā seno laiku laiva. Pirmā bija kuršu laiva «Retra».
Senslāvu leopards
Par paraugu «Pardus» kuģu meistars ņēmis Norvēģijā 19. gadsimtā atrasto Gokstades vikingu laivu jeb drakaru. Tiesa, mūsdienu modelis ievērojami atšķiras no vikingu kapu kurgānā atrastā. Oriģināla garums bija 36 metri, bet Vecumniekos tapusī laiva ir deviņus metrus gara. Tai ir viena taisnā bura un četri pāri airu.
Laivas tapšanu atbalstījuši visi, kuriem lūgta palīdzība vai materiāli. «Man prasa, kas uzbūvēja laivu. Vai es? Nē, gandrīz vai visa Latvija!» teic I. Vorms-Behers. Meistaram ikdienā palīdz Sergejs Vorobjovs. Laivu izgatavošanas un seno kaujas mākslu rekonstrukcijas pieredze gūta gan internetā, gan dažādos festivālos. Īpaši interesanti bijis Polijā – turienes meistaru pieredze seno laivu rekonstrukcijā ir nenovērtējama.
Top pūķis
I. Vorms-Behers kopā ar cīņu kluba «Baltic Snakes» biedriem piedalās dažādu valstu festivālos, kur notiek seno laiku cīņu un dzīvesveida rekonstrukcija. Latvijā līdz ar Tērvetes un Mežotnes festivālu līdzīgi sarīkojumi notiek Ķekavas novada Daugmalē.
Krievijas festivālu rīkotāji dedzīgi atbalsta senlaivu būvētāju dalību savos sarīkojumos, stāsta kuģu meistars: «Prasa – ko jums vajag, kā palīdzēt, lai jūs pie mums atbrauktu?»
Oriģinālā drakara kravas nestspēja bija 30 tonnu. Abi kuģa gali ir gandrīz vienādi, lai krastā izvilkto laivu pēc iespējas ātrāk varētu iestumt jūrā. Iegrime nav lielāka par vienu metru. Ar to varēja ērti kuģot pa Baltijas un Ziemeļu jūru, nebaidoties no sēkļiem.
Vecumnieku saimniecībā top nākamā laiva. Šoreiz galvgali rotās pūķis. «Jaunā laiva būs 12 metrus gara un trīs metrus plata. Tas ir maksimālais kravas izmērs, ko var pārvadāt pa ceļiem bez papildu saskaņošanas. Tas ierobežo mūsu būvēto drakaru izmērus,» stāsta laivu meistars.
Peld ar bruņām
«Baltic Snakes» dalībnieki pārbaudījuši, kā ar senajām laivām braukt pa upēm un jūru. Testa ceļojums vedis no Mežotnes uz Jelgavu, no Jelgavas līdz Lielupes ietekai Rīgas jūras līcī un no turienes līdz pat Engurei. «Pa jūru braukt nebija nekādu problēmu. Vikingi laivas mācēja taisīt,» secina meistars.
«Baltic Snakes» biedri savulaik bija pirmie, kas Tērvetes ūdenskrātuvē izmēģināja divu laivu cīņu. Eksperiments pierādījis – uzvar tie, kas nogalina stūrmani un pretinieku kuģi padara nevadāmu. Izmēģinājuši arī to, vai karavīrs ap 15 kilogramu smagā bruņukreklā spēj peldēt. Seno vikingu sāgās šādi varoņdarbi ir aprakstīti. S. Vorobjovs sācis peldēt no ūdenskrātuves vidus un ticis līdz krastam, pierādīdams, ka tas tiešām ir iespējams.
Šogad Tērvetē notiks Baltijas reģiona karavīru turnīrs par drošsirdīgākā un spēcīgākā karavīra titulu, kauja pie pilskalna, kritušā vadoņa kremēšana pie Svētā kalna un ziedošanas rituāls par godu uzvarai.
