Kaut reizi dzīvē Īrijas Nacionālā aršanas čempionāta atmosfēra jāizjūt katram, pārliecināti «Bauskas Dzīves» ceļabiedri un vērienīgajā forumā sastaptie zemnieki. Laikraksta žurnāliste čempionātā pavadīja vienu dienu 22. septembrī, Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta rīkotā lietišķā brauciena laikā iepazīstot Īrijas saimniecības un lauku vidi.
Zābakiem kājās
Neraugoties uz milzīgo ļaužu daudzumu, «Bauskas Dzīvei» starp todien čempionāta norises vietā Ra-tineskā sabraukušajiem teju 100 tūkstošiem cilvēku izdevās sastapt Latvijas vēstnieku Īrijā Gintu Apalu. Viņš, gluži kā vairākums foruma apmeklētāju, bija tērpies ērtās drēbēs un aršanas čempionātam ierastajos gumijas zābakos.
«Šis ir vērienīgs sarīkojums,» iespaidus atklāja G. Apals, «parasti to apmeklē visu Eiropas Savienības valstu vēstnieki, jo tas ir ļoti nozīmīgs Īrijai. Domāju, arī Latvijā ko līdzīgu varētu rīkot, lai ļautu satikties zemniekiem, lauku ražotājiem un tirgotājiem, tehnoloģiju un servisa pakalpojumu sniedzējiem.»
Vēstniecība var ieteikt līdzīga foruma ideju rīkošanai mūsu valstī, taču iniciatīvai Latvijā jānāk no nozares, atzīst G. Apals, piebilstot, ka tāda rīkošana prasa lielu darbu, turklāt īri daudz vairāk panāk, īstenojot drosmīgas idejas un daudz aktīvāk piesaistot Eiropas finansējumu. «Īrijas valdība un politiķi ļoti labi apzinās lauksaimniecības nozares ietekmi ekonomikā, tās pienesumu eksportam un valsts vārda popularizēšanu pasaulē ar šeit ražotajiem produktiem,» vērtē G. Apals, «lauku ražošanā savos īpašumos iesaistītas ap 40 tūkstošiem ģimeņu, un tā ir nozīmīga nācijas daļa, kas jāņem vērā gan sociāli, gan ekonomiski.»
Kopš 50. gadiem
Nacionālā aršanas čempionāta galvenā rīkotāja kopš 50. gadu vidus ir Anna Meja Makhjū – sirma, stalta dāma ar dzirkstošu skatienu un spēcīgu rokasspiedienu, kura 22. septembrī Francijas nacionālajā stendā Ratineskas lauku ekspozīciju centrā saņēma kontinenta valsts Lauksaimniecības ministrijas medaļu par ieguldījumu nozares izaugsmē.
«Nacionālā aršanas čempionāta birojā pirmo reizi iegāju 1954. gadā, kad manam tēvam palīdzību pirmā pasākuma rīkošanā palūdza kaimiņš,» «Bauskas Dzīvei» smaidot stāsta Anna Meja, «tā arī neesmu to pametusi.» Tolaik arāju sacensībās bija septiņi dalībnieki, komercstendu laukumā – ap 20 firmu. Tagad aršanā sacenšas 600 – 700 meistaru, komercstendi skaitāmi desmitos tūkstošu, un Anna Meja precīzi zina katra datus. Viņa pati vada bišu stropam līdzīgo Īrijas Nacionālās aršanas asociācijas biroju izstādes laukuma vidū, uzsverot: «Dienā, kad tu pārstāj reklamēt savu preci, tavs bizness ir izgāzies!»
Patiesībā pati aršanas sacīkste nezinātājam šķiet diezgan garlaicīga – darba traktori ar nopietniem vīriem pie stūres pabrauc metru vai divus, tikpat svarīgām sejām arkla pēdas aplūko pāris tiesnešu. Pēc viņu izsauciena apkārt stāvošie lietpratēji vai nu nopūšas, vai sajūsmā aplaudē un rīko ovācijas. Toties daudzveidīgie šķirnes dzīvnieki, kam var pakasīt lokas uz pieres vai pūkainās ausis, krāšņā tehnikas parāde, daudzveidīgās uzkodu tirgošanas vietas ar mūziku un danču plačiem dažās stundās nogurdina tā, ka gribas tikai uzrausties netālajā zaļajā pakalnā un pazust kokos.
Gudrā zemniekošana
Tomēr Nacionālais aršanas čempionāts ir galvenā lauksaimniecības nozares mārketinga vieta, kurā izrādās un atskaitās par padarīto visdažādākās sabiedriskās organizācijas. To klāsts Īrijā ir daudzveidīgs, tomēr neliekas tik sadrumstalots kā Latvijā. Vairākas biedrības, kuras savstarpējā sadarbībā veidojušas galvenās nozaru apvienības, nodarbojas tieši ar Īrijas zemnieku produktu popularizēšanu un pašu ražotāju izglītošanu.
«Bord Bia» mērķis ir mācīt zemniekiem pareizi sagatavot eksporta produktus, galvenokārt liellopu gaļu, starptautiskajam tirgum. Organizācija rūpējas par dažādu datu vākšanu nozarē, analizējot produkcijas kvalitāti. Īpaši te uzsver tās ekoloģisko tīrību. Nule sākts jauns projekts par apputeksnētāju – bišu un kameņu – aizsardzību.
Eiropas fondu nauda miljoniem eiro apjomā ieguldīta divos nozīmīgos virzienos. «TRADE IT» ir vairāku valstu kopprojekts, kura gaitā zemniekiem mācīts mārketings un prasme pārdot savus unikālos ražojumus eksportam. «Smart-agrifood» un «Horizon 2020» attīsta moderno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecībā. Te ietverta gan augkopība, lai ar datoru kontrolētu ķīmisko līdzekļu un mēslojuma lietošanu, gan lopkopība, kur virtuāli kontrolē dzīvnieku veselību un produktivitāti, mēra barības un vitamīnu nepieciešamību.
Skolā un atpūtā
Par Eiropas naudu Īrijā rit Kopējās lauksaimniecības politikas skaidrošanas kampaņa «Taking care of our roots» jeb «Rūpējoties par mūsu saknēm». Lielu darbu iegulda organizācija «Agri Aware», kas ar miljona eiro gada budžetu un pieciem darbiniekiem sagatavojusi krājumu mācību līdzekļu lauku dzīves un ražošanas apguvei skolās, organizē vietējo produktu spilgtas iepakošanas un mārketinga kampaņas, Dublinas zoodārzā uztur lauku sētu ar mājdzīvniekiem un lauku produktu ražošanas ierīcēm, ko ģimenes ar bērniem var izmēģināt pedagogu vadībā.
«Pati esmu augusi fermā, taču nevarēju pārņemt tās vadīšanu, jo Īrijā mantinieki joprojām ir dēli,» «Bauskas Dzīvei» pastāstīja «Agri Aware» valdes priekšsēdētāja Vanesa Vudsa, «es gribētu vadīt liellopu gaļas saimniecību, taču nācās izvēlēties ko citu, un tā kļuvu par lauksaimniecības zinātņu doktori. Tagad esmu apguvusi mārketingu, lai labāk organizētu īru zemnieku produktu pārdošanu.»
Īru lauciniekiem nav sveša atpū-ta – jauno zemnieku biedrība «Macra na Feirme» pulcē 17 – 35 gadus vecus saimniekus, ne tikai skolojot iesācējus un rīkojot gada labākā jaunā zemnieka konkursu. Ap 800 biedrības dalībnieku kopīgi brauc rallijā, spēlē futbolu un citādi sporto, atpūšas kopā ar bērniem. Šogad izdots kalendārs ar nerātnām bildēm – biedrības dalībnieces pozējušas pikantā stilā lauku vidē, taču bez nepiedienībām. Ierobežotā tirāžā izlaisto kalendāru pārdod, lai savāktu naudu labdarībai.
Kā «Bauskas Dzīvei» pavēstīja šī gada starptautiskā aršanas čempionāta ģenerālsekretāre Anna Mērija Makhjū, 60 valstu dalībnieku vidū Dānijā 5. un 6. oktobrī notiekošajā meistarīgo arāju sacīkstē būs pārstāvēti arī Lietuvas arāji. Durvis atvērtas visiem lauku ļaudīm, uzsver foruma rīkotāja.
