Bauskas pilsdrupas atzītas par vienu no apdraudētākajiem valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem.
Bauskas pilsdrupas atzītas par vienu no apdraudētākajiem valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem.
Tās glabā informāciju par 15. gadsimta fortifikāciju, mūra būvkonstrukcijām, sienu apdares veidiem, celtniecības materiāliem, kā arī par pils pārbūvi un vēsturi.
Darbus aptur
Pirms pāris gadiem pilskalnā notika pamatīgs zemes nobrukums, tāpēc steidzami tika sākta pamatnes nostiprināšana. Šovasar to veica par šim mērķim piešķirtiem valsts investīciju līdzekļiem. Projekta izmaksas ir aptuveni 53 tūkstoši latu, šogad bija plānots izlietot 36 tūkstošus. Nauda noteikti ir jāapgūst šogad, citādi tā tiks zaudēta.
Taču 15. septembrī pamatnes nostiprināšanu apturēja. Jelgavas reģionālā vides pārvalde (JRVP) pieņēma lēmumu un anulēja būvatļauju darbu izpildītājai SIA “Manass”. JRVP uzskata, ka ziemeļu nogāzes nostiprināšana norit mikrolieguma un Bauskas dabas parka teritorijā un objektam nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Bauskas rajona Padomes jurists Modris Mākulēns uzskatīja, ka noteikumi nav pārkāpti, jo rajonā nav bijusi informācija par mikroliegumu – par papardēm un dolomītiežiem, kas tajā atrodas. Turklāt Bauskas pils ziemeļu nogāze, to nenostiprinot, var kļūt bīstama cilvēku dzīvībai.
Arī Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis apgalvoja, ka izstrādāts un apstiprināts nogāzes saglābšanas projekts, konkursā izvēlēta firma. Nogāzes nostiprināšana ilgst jau vairākus gadus, taču tikai šopavasar teritorija iekļauta dabas parkā. Mēmeles līkumā, zem pils ziemeļu sienas, izveidojusies apmēram četrus metrus plata pārkare. Saskaņā ar projektu to paredzēts aizmūrēt, lai nepieļautu iespējamo krasta nogruvumu.
Iesaistās Saeima
Vēsturiskā celtne pēkšņi nokļuva dabas aizsargājamā teritorijā, radot pretrunu, ko tad aizsargāt – dabu vai ēku kompleksu. Nogāzes nostiprināšana tika pārtraukta, sākās dokumentu kārtošana. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis apstiprināja, ka Bauskas pils komplekss ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Nevar pieļaut, ka tas tiktu apdraudēts. Vides ministrija steidzamības kārtībā izstrādāja likumprojektu, ar kuru dota atļauja veikt Bauskas pils nostiprināšanu. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis paskaidroja, ka nepieciešams īpašs likumprojekts, jo pils atrodas dabas parkā. Likumā jānosaka iespējamā kompensācija dabas parkam par nodarītajiem kaitējumiem. Dabas parks, kurā ir Bauskas pils, ietilpst Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju “Natu ra 2000” sarakstā.
Saeima steidzamības kārtībā pieņēma un 5. oktobrī izsludināja likumu par Bauskas pils pamatnes nostiprināšanu, vienlaikus uzdodot JRVP novērtēt pilskalna ziemeļu nogāzes pamatnes nostiprināšanas ietekmi uz vidi. Likumā norādīts, ka, neraugoties uz JRVP atzinumu, Vides ministrijai jāļauj turpināt nostiprināšanas darbus.
JRVP atzinums, kā jau tas iepriekš paredzēts, bija negatīvs. Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes pamatnes stiprināšanas dēļ 165 metrus garā posmā tiks iznīcināta daļa no īpaši aizsargājama biotopa: dolomītiežu atsegums, kā arī īpaši aizsargājamā augu suga – mūru sīkpapardīte. Darbi var nelabvēlīgi ietekmēt ekosistēmu un dolomītiežu struktūru.
Prasīs kompensāciju
Oktobra sākumā pēc nepilna mēneša pārtraukuma darbi nogāzes nostiprināšanā tika atsākti. Muzeja direktors Māris Skanis stāsta, ka laiks ir zaudēts. Mēmelē cēlies ūdens līmenis, tādēļ klints nostiprināšana sadārdzināsies. Apmēram mēnesi ilgo darbu aizkavēšanos kritiski vērtē arī M. Mākulēns. Viņš pat apsver iespēju vērsties ar prasību pret JRVP par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu. Jurists uzskata, ka, veidojot dabas parku, vides speciālistiem vajadzēja apzināt visus aspektus, arī pilskalna nogāzes stāvokli. Tagad ir tā – vieni veic nogāzes nostiprināšanu, bet citi veido dabas parku –, un šīs abas lietas ir pretrunā.
Rod papildu naudu
Tikmēr rudens arvien uzstājīgāk sūta tumšus mākoņus, un katra lietus pilna diena veicina Bauskas pils nestabilitāti. Taču šo skumjo birokrātisko nebūšanu pārstāstu iespējams pabeigt ar kādu iepriecinošu vēsti. Latvijas Vides aizsardzības fonda padome Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanai pagājušās nedēļas nogalē nolēma piešķirt 30 tūkstoš latu. Tātad rasti papildu līdzekļi pilskalna glābšanai. Jācer, ka šoreiz nauda pa ātrāko un taisnāko ceļu nonāks pie darbu īstenotājiem un nenomaldīsies birokrātiskajos papīru plūdos.
