Neticu, ka Latvija no krīzes izkļūs vienkārši un nesāpīgi, jo neredzu attieksmes maiņu. Tieši otrādi – cilvēki, kam esam uzticējuši varu, turpina izturēties bezatbildīgi nevalstiski un ignorēt mūsu intereses.Piemērs par valsts aparāta bērnudārzu – premjers liek uzņēmējiem rēķināt, kāds būs labums no nodokļu samazināšanas viesnīcām… Atvainojiet, ko tad dara visa milzīgā Finanšu ministrija, kas ievārīja putru ar nejēdzīgi nepārdomāto nodokļu maiņu?! Rēķināt un kārtīgi rēķināt nodokļu maiņas sekas ir valsts ierēdņu darbs, par to mēs viņiem maksājam algu. Un, ja es pierādīšu Dombrovskim, kādu labumu valstij dos manu nodokļu samazināšana, vai man ļaus maksāt mazāk?Pašvaldībās iet vēl trakāk. Nule pirmajā Iecavas sabiedrības aktīvistu saietā šķietami pieredzējusi novada speciāliste pērn reģistrētu nevalstisko organizāciju laikam jau paslavēja ar frāzi «iniciatīvai jānāk no lejas». Taču piramīda, cienījamie, patiesībā ir otrādi! Valsts un pašvaldību funkcionāri nav «augšas». Patiesībā mēs, vēlētāji un nodokļu maksātāji, algojam jūs, lai jūs strādātu visas sabiedrības labā. Jūsu darba mērs ir nevis neliela pietuvināto ļaužu pulciņa regulāra vešana ceļojumos par projektu naudu, bet iespējami plaša palīdzība visiem novada iedzīvotājiem.Ticu, ka grūti pat krīzes iespaidā atbrīvoties no attieksmes – mēs, tie gudrie ar varu, un jūs, tie lētticīgie un nenozīmīgie, kuriem reizi četros gados iebarot pēc tam aizmirstamus solījumus. Tomēr, ja funkcionāri nevēlas, lai pat latviešu bez mēra izturīgais pacietības vadzis nelūztu ar nekontrolējamu krakšķi, augstprātīgajam «lai jums veicas» steigšus jākļūst par «lai mums veicas».
