Sarīkojums «Pavasara darbi lauku sētā» priecēja visus, kas 8. maijā apmeklēja Bārbeles pagasta zemnieka Mārtiņa Mediņa radīto brīvdabas muzeju.Visu dienu tika demonstrēti dažādi lauku un mājas darbi, viesus izklaidēja Valles pagasta deju kopa un amatierteātris, Vecsaules pagasta folkloras kopa un Bārbeles lauku kapela «Savējie». 50 zeķu pāruUz pasākumu bija ieradušies dažādu amatu pratēji no Vidzemes, Latgales un Zemgales. Lielu uzmanību saistīja divi Bārbeles pagasta meistari. Genoveva Streļčūne rādīja, kā no aitas vilnas rodas dzija. «Jau mazotnē iemācījos aust un vērpt. Tas nebija pamatdarbs, bet mājās vienmēr ar to nodarbojos. Arī tagad pati vērpju aitu vilnu un adu zeķes. Šogad jau 50 pāru noadīti,» stāsta Genoveva Streļčūne.Koka karošu meistaram Jānim Zuromskim ap roku apsieta sarkana dzija. Nesen locītavā iemetusies krika, sarkanā dzija palīdzot. «Agrāk visi bijām meistari – dzīve piespieda tādiem būt. Tagad daudzas elementāras lietas ir aizmirstas,» saka Jānis Zuromskis.Bārbeles pagasta iedzīvotāja Silvija Šaliņa bija atnākusi kopā ar paziņām: «Izmēģināju bērnībā iepazītās lietas. Arī mana vecmāmiņa auda, vērpa un adīja. Veco traktortehniku redzēju pirmo reizi.» Pie vērptuves tika piesēdināta viņas paziņas meita Baiba Gedroviča. Tautu dēls traktorāIzmantojot zirga vilktu arklu, tika veidotas kartupeļu vagas, sētas bietes, kukurūza un auzas, pēc tam ar traktoram piekabinātu koka rulli zeme tika pieblietēta. Daudziem redzētais bija sava veida atklājums, arī pieredzējušākie uzmanīgi sekoja katrai darbībai.Ar zirgu Dērbiju kartupeļu vagas aizara kurmenietis Harijs Mašin-skis, kurš stāsta: «Šis zirgs ir pieradis vilkt ratus, jo strādā bioloģiskajā saimniecībā «Zviedru birzes zirgi». Cilvēki prasa, vai drīkst zirgam pieskarties, drosmīgākie to arī noglāsta. Taču daži vaicā, vai zirgs nekož.»Bārbelietis Ivars Jermaks, vērojot darbus, pasmaida par traktorā sēdošo skaisto puisi tautas tērpā: «Tik smuku tautu dēlu agrāk netiku redzējis. Aizgājušo laiku traktoristi parasti bija pufaikās un visu laiku šņaukājās, jo strādājot varēja ātri apaukstēties.»Par vīru izklaidi gādāja kandžas dzinēji – iecavnieks Jānis Dūre un stelpietis Jānis Klāviņš. Viņi demonstrēja šī aroda īpatnības. Jaunākiem dalībniekiem bija interesanti vērot, kā stelpiete Ineta Klāviņa cērp aitas.Pateicas ģimeneiKopā ar klasesbiedriem pasākumu apmeklēja Kurmenes pamatskolas 1. klases audzēkne Egija Saule, kurai «visvairāk patika māla trauku veidošana, jo bija iespēja vienu gatavot arī pašai, skatīšanās, kā strādā zirgi un cērp aitiņas».Brīvdabas muzeja saimnieks Mārtiņš Mediņš, runājot par pasākumu, sirsnīgu paldies sacīja savai ģimenei un tuvākajiem radiem, kas ieguldīja lielu darbu, lai muzejs varētu uzņemt apmeklētājus. Tagad muzejs interesentiem būs atvērts visu laiku.
