No vakardienas, 2. jūnija, iedzīvotāji mūspusē audzētās zemenes var iegādāties Bauskai tuvējā saimniecībā «Lepšukalni», kas atrodas Rundāles novadā.
Rīdzinieki pirmās gatavās «Lepšu» ogas varēja iegādāties 25. maijā par desmit eiro kilogramā. No otrdienas Bauskas puses ļaudīm tās tirgo par sešiem eiro.
Var ēst bērni
Tagad zemeņu ražu var lasīt katru otro dienu ar ievērojamu kāpinājumu – pirmoreiz savākti nepilni 20 kilogrami, aizvakar jau 400, stāsta saimniecības īpašnieki Ai-vars un Daiga Upenieki.
Uzzinājusi par iespēju iegādāties vietējās zemenes, no Bauskas uz «Lepšām» devās Ilze Riba ar tēti Jāni Jēkabsonu un meitu Samantu. Viņa stāsta, ka speciāli braukusi vietējās ogas meklēt, jo pēdējos divus mēnešus veikalā regulāri pirkusi Spānijas zemenes, bet tās nevar salīdzināt ar Latvijā augušajām. Pirmajā reizē ģimene iegādājusies trīs kilogramus. Māmiņa stāsta, ka ēdīs tās svaigas un gatavos desertos.
Tirdzniecības telts pie saimniecības ar «Lepšu» zemenēm bija ierīkota arī pērn. Saimnieks stāsta, ka tam iniciatori bijuši iedzīvotāji, kuri braukuši uz zemeņu laukiem un vēlējušies iegādāties ogas uz vietas. D. Upeniece piebilst: «Tie, kas atbrauc, redz, ka ogas nāk tepat no lauka. Ir jūtams svaigums. Mūsu uzstādījums nav kvantitātē, bet kvalitātē – lai oga ir tīra, maksimāli bioloģiska, lai to var ēst bērni un grūtnieces.» To apliecina arī sadarbība ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu. «Jebkuram augam jādod ēst, tāpēc nelielās devās barojam ar minerālmēsliem, bet ar ne-zālēm aizaugušās vagas pierāda, ka zemenes nemiglojam. Rindstarpas pa reizei izpļaujam,» atklāj A. Upenieks.
Eksperimenti laukā
Saimniecība ir 25 hektārus liela, no tiem 8,3 hektāros sniedzas zemeņu rindas. Ar šo ogu audzēšanu viņi aktīvi nodarbojas kopš 2010. gada. D. Upeniece stāsta, ka nemitīgi eks-perimentē. Pašlaik labākajā laukā cita citai blakus sastādītas visas saimniecības kolekcijā ražojošās zemeņu šķirnes – ‘Flair’, ‘Rumba’, ‘Daroyal’, ‘Sonata’, ‘Polka’ un ‘Florence’. Tas tādēļ, lai pārbaudītu, kuras mūsu klimatiskajos apstākļos bez plēvēm un siltumnīcām līdzīgajiem «tuneļiem» ir visražīgākās.
Dažos laukos zemi sedz melna plēve, citos – balta. Melnā plēve straujāk sasilda zemi, un zemenes ātrāk aug. Ogu audzētāji vēlas pārbaudīt, vai vēlajām šķirnēm labāk izmantot balto plēvi, lai paildzinātu ražošanas laiku.
Siltumnīcā iestādīti tā sauktie remontantie stādi, kas pēc būtības ir Spānijas zemenes. Ja veicas, gada laikā tām var novākt trīs ražas, pēdējo pat oktobrī, stāsta A. Upenieks. Svarīgi būtu atrast garšīgu šķirni.
Pēc senču gudrībām
Vairākiem laukiem šogad ir ceturtais un piektais ražošanas gads. «Tie jālaiž pensijā,» nosaka Aivars Upenieks. Saimniecībā audzē arī stādus pavairošanai. Ar laiku tos varēs iegādāties interesenti. Iepriekšējos gados izmantota arī saldēto stādu tehnika, kas ļāva vēlo ražu novākt augustā un septembrī. Saimnieks atklāj, ka šogad rudens zemeņu nebūs. Pēc prognozēm ‘Florence’ pēdējās ogas dos vēl jūlija vidū. «Galvenais uzdevums ir pēc iespējas pagarināt ražošanas laiku. Lielākā nelaime, ja visas šķirnes sāk ražot vienlaikus. Tagad jau var redzēt, ka ‘Sonata’, ‘Polka’ un ‘Daroyal’ ražos reizē. Tas lēnā pavasara dēļ,» skaidro audzētājs.
Lauksaimniecība ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem. Optimāla raža ir desmit tonnu zemeņu no hektāra, pērn vidēji novāktas vien
4,8 tonnas. Arī šogad zemenes ir izsalušas. D. Upeniece stāsta, ka ziema nebija barga, bet pieticis ar nepilnas nedēļas ledaino vēju un kailsalu.
Divos blakus esošos laukos aug ‘Polkas’ audzes. Vienu no otra tos atdala dažu metru starpeja, bet stādu kvalitāte būtiski atšķiras. Aivars Upenieks spriež, ka jāmeklē rokā pieraksti – kad un cikos, kādās Mēness fāzēs kurš lauks apstādīts, jo daba ar savu enerģiju rāda brīnumus: «Tā pasaka priekšā, kas jādara. Jāatgriežas pie senču gudrībām.»
Augšanu nesteidzina
Bauskas novada Īslīces pagastā zemnieku saimniecības «Saulītes» laukos zemenes vēl tikai gatavojas. Saimnieks Andris Buķelis prognozē, ka pirmā raža gaidāma pēc divām nedēļām vai nedaudz vēlāk. Ja naktis būs aukstas, tad zemenes nogatavosies tikai uz Jāņiem, stāsta A. Buķelis. «Laikapstākļi pašlaik nav krimināli, bet nav arī tie labākie. Ja būtu 32 grādu karsts, arī būtu traki,» uzskata ogu audzētājs.
Kopš pērnā gada «Saulītēs» 1,8 hektāru zemeņu lauki izmaiņas nav piedzīvojuši, vien stādi kļuvuši vecāki. Iespējams, raža varētu būt sliktāka – ogas mazākas. Nākamgad pavasarī stādi tiks atjaunoti, apstiprina saimnieks. Atminoties pagājušā gada zemeņu sezonu, kad bija daudz nokrišņu un liela daļa ogu sapuva, zemeņu audzētājs cer, ka šogad raža būs labāka.
Pašlaik stādi atrodas zem agrotīkla, bet tas ogām ļaus nogatavoties vien par četrām dienām agrāk. «Zemeņu augšanu nesteidzinām. Vienu gadu bija mācība – saziedēja, atnāca salnas, un nosala. Mēs gribam, lai «Saulīšu» zemenes atpazīst pēc garšas, nevis – ātrāk un dārgāk,» skaidro Andris Buķelis. Viņš atklāj, ka saimniecībai ir mēnesi ilgs līgums par ogu pārdošanu veikalā «Rimi». Līdzīgi kā pērn, cenas gaidāmas no pusotra līdz trim eiro par kilogramu.
Bauzes tirgū Bauskā vietējo zemeņu vēl nav. Apmēram divas nedēļas tur pārdod no Polijas atvestas ogas. To cena – 3,50 eiro kilogramā. Tirgotāja Ļubova atklāj, ka pircēji tās labprāt pērk, jo «lielas atšķirības starp Polijas un Latvijas zemenēm nav». Viņa stāsta, ka Polijas zemenes garšo labi, ir gan saldas, gan skābas.
