Valdība pagājušajā nedēļā pieņēma vairākus lēmumus, kas iedzīvotāju maciņus gan piepildīs, gan patukšos. Mērķis ir panākt, lai labāk klātos mazturīgajiem, tomēr kritiķi atzīst, ka pieņemtie lēmumi elektroapgādes jomā vissāpīgāk skars tieši viņus.
Valdība 13. augustā konceptuāli vienojās par pamatu nodokļu maiņai izmantot Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto otro darbaspēka nodokļu samazināšanas modeli. Tā liecina ziņu aģentūras LETA informācija.
Diskusijas turpinās
Atgādinām – otrais modelis paredz samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11 līdz 10 procentiem ar 2014. gada 1. janvāri, no 2015. un 2016. gada samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi par vienu procentu, ar nākamo gadu palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to atkarībā no darba algas lieluma no 45 līdz 98 latiem, un palielināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem.
Tomēr tas nav galējais lēmums. FM pārstāvji un valdības sociālie partneri pagājušajā nedēļā turpināja sarunas par darbaspēka nodokļu mazināšanu nākamgad. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone žurnālistiem uzsvēra, ka darba devējus interesē, lai darbaspēka nodokļa sloga samazinājums nākamgad būtu ekvivalents jau solītajam iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumam par diviem procentiem.
Finanšu ministrs Andris Vilks skaidro, ka IIN samazināšanai par diviem procentiem ekvivalents būtu sociālā nodokļa pazemināšana par 1,5 vai 1,8 procentpunktiem. Pušu sarunas rit arī par to, ko darīt ar neapliekamo minimumu un ar nodokļu atvieglojumiem par apgādājamajiem.
Algas pieaugs
«FM piedāvātajā variantā uzņēmēji iegūs no tā, ka zemo algu grupā ievērojami palielināsies atalgojums, ko strādājošais varēs saņemt «uz rokas». Savukārt ieguvums motivēs atgriezties darba tirgū tos darbspējīgos iedzīvotājus, kuri pašlaik dzīvo no pabalstiem,» tā A. Vilks.
Viņš uzskata, ka lielākie ieguvēji būs mazāko algu saņēmēji. Strādājošais bez apgādībā esošām personām ar minimālo darba algu, ņemot vērā arī minimālās darba algas izmaiņas no 2014. gada – no 200 uz 225 latiem mēnesī –, iegūs par 13,7 procentiem lielāku algu salīdzinājumā ar 2013. gadu. Ņemot vērā FM priekšlikumus – samazinot darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11 uz 10 procentiem, palielinot neapliekamo minimumu no 45 līdz 84 latiem mēnesī un atvieglojumus par apgādībā esošām personām no 75 uz 98 latiem mēnesī –, darba alga palielināsies pat par 31,9 procentiem.
Liberalizēs tirgu
Tiek solīts, ka nodokļu samazināšanas dēļ naudas būs vairāk, taču, veicot citus likumu grozījumus, iegūto paņems atpakaļ.
Pieņemts lēmums, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana jeb liberalizācija notiks 2014. gada 1. aprīlī. «Brīvo elektroenerģijas tirgu raksturos pārskatāmas, nediskriminējošas cenas un elektroenerģijas piegādātāju brīva izvēle,» pauž Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji. Viņi uzsver, ka pašlaik elektroenerģijas tirdzniecības tarifi neatspoguļo reālās elektroenerģijas ražošanas un piegādes izmaksas. Paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014. gadā pieaugs, sasniedzot 11,3 santīmus par kilovatstundu, varētu palielināties arī tīklu pakalpojumu tarifi.
Tiesa, EM atrod arī labo – elektroenerģijas tarifa pieauguma dēļ mājsaimniecības ar to pašu likmi maksās vairāk par pievienotās vērtības nodokli, kas attiecīgi palielinās budžetu. Pēc sākotnējā vērtējuma, budžetā tiks iemaksāts par 6,7 miljoniem latu vairāk.
Maksās mazturīgie
Pēc pilnīgas elektroenerģijas tirgus liberalizācijas a/s «Latvenergo» vairs nevajadzētu pildīt sociālās palīdzības funkcijas. Papildu līdzekļi sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstam būs jāmeklē pašvaldībām. Trūcīgām mājsaimniecībām kompensācija starp «Starta tarifu» un elektroenerģijas kopējo cenu, maksājumi par maksājumu kartēm un atbalstu daudzbērnu ģimenēm varētu sasniegt 3,6 miljonus latu gadā.
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) pārstāvji gan pauž, ka ar to ir stipri par maz. Viņi uzskata, ka atbalsts mazturīgajiem samazināsies ievērojami – pašlaik tie esot 19,25 miljoni latu. Jaunajā variantā vairs neeksistēs tā saucamais starta tarifs par zemāku cenu, kas mazturīgākajiem iedzīvotājiem ļāva ietaupīt. LAEF uzskata, ka šai sociālajai grupai komunālo maksājumu rēķini pieaugs par 40 procentiem, iekļaujot gan elektrības, gan siltuma cenu kāpumu.
