Tikai Vecumnieku novada Bārbeles bibliotekāre Brigita Krauze iekārtojusi izstādi, kas atgādina par Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanu pirms 25 gadiem – 1988. gada 8. oktobrī, par Baltijas dziesmotās revolūcijas sākumu, par trešo Atmodu. Bārbelieši 8. novembrī rīkos šim vēsturiskajam notikumam veltītu konferenci. Nekur citur neviens ne Bauskā, ne Iecavā, ne Rundālē, ne Vecumniekos neatkarības atjaunošanā nozīmīgo kustību nepiemin.
Tas būtu pašvaldību uzdevums, «Bauskas Dzīvei» pauž tautfrontiete, bijusī LTF Domes atbildīgā sekretāre un valdes priekšsēdētāja vietniece Sandra Kalniete. Tagad viņa ir Eiroparlamenta deputāte, kuru satieku Briselē, Eiropas Parlamenta bibliotēkā, grāmatas «es lauzu tu lauzi mēs lauzām viņi lūza» elektroniskās versijas angļu valodā prezentācijā. Grāmatas angliskais nosaukums ir «Song to Kill a Giant: Latvian Revolution and the Soviet Empire’s Fall» («Dziesma, ar kuru nogalināt milzi: Latvijas revolūcija un padomju impērijas krišana»). Tā ir dokumentāla un personiski emocionāla atcere par Tautas frontes laiku.
Atmiņu nozīme
Grāmatā S. Kalniete atmodina jaunāko laiku vēsturi, jo pamatoti baidās, ka pēc padomju cenzūras apstākļos rakstītajiem un presē publicētajiem viedokļiem nevarēs spriest par demokratizāciju Latvijā.
«Tikai pēc rakstītajiem dokumentiem spriežot par Atmodu, var rasties nepareizs priekšstats par demokratizācijas procesu un to virzošajiem spēkiem, jo daudzas lietas netika teiktas skaļi, taču visiem bija pašsaprotamas. Tas palielina atmiņu nozīmi un padara tās par svarīgu, pat neatvietojamu vēstures avotu. Turklāt atmiņu burvība slēpjas notikumu dziļi personīgā skatījumā, jo Atmoda nebija tikai notikumu un faktu virknējums. Atmoda bija dvēseles svētki, kad viss likās iespējams, sasniedzams un tīrs. Atmoda mūs padarīja labākus. Tas bija Raiņa cienīgs jaunais laiks,» tā Sandra Kalniete.
Tagad «vēstures melnstrādnieces», kā S. Kalniete sevi dēvē, atmiņas par revolūcijas, trešās Atmodas un neatkarības atjaunošanas laiku Latvijā un visā Baltijā angļu valodā pieejamas Eiropas sabiedrībai.
Ar brīvību – kā ar mīļoto
Grāmatas atvēršanu Eiropas Parlamentā ar videouzrunu sveica lielākās grupas – Eiropas Tautas partijas (EPP) – vadītājs Džozefs Dauls. Autore bija uzaicinājusi vēlētājus no Latvijas, kolēģus deputātus.
Piedalījās arī Latvijā populārais dīdžejs Toms Grēviņš, kurš atklāja savas atmiņas un izjūtas par pirmajiem Latvijas brīvības gadiem. Kad mūsu valsts izstājās no padomju impērijas, Tomam bija deviņi gadi. 1990. gada 4. maiju viņš atceras saulainu. Uz skolu vairs nevajadzēja iet padomju laika formastērpos, pārvērtās veikali. Tomam svarīgas pārmaiņas notika mūzikas industrijā, šovbiznesā ienāca jauni cilvēki, radās iespējas piedalīties starptautiskos festivālos. Jā, atmiņu burvība slēpjas notikumu dziļi personīgā skatījumā…
Grāmatas atvēršanas sarīkojumu vadīja Eiropas Parlamenta deputāte no Lietuvas Radvile Morkūnaite-Mikuleniene. Jaunā sieviete atcerējās brīdi, kad kopā ar ģimeni mašīnā dziedājusi Lietuvas valsts himnu. «Ar pirmajām brīvības apjausmām bija tāpat kā ar mīļoto – tu neskaiti stundas, ko pavadi kopā ar viņu,» teic Radvile Morkūnaite-Mikuleniene.
Cik maz Rietumu pasaule zina
Lietuvas deputāte strādā kopā ar S. Kalnieti Eiropas vēstures izlīguma grupā. Latvijas delegāte vada šo grupu, kuras mērķis ir Eiropas dažādo vēstures izpratņu saliedēšana, tai skaitā kopīgas izpratnes veidošana par abiem 20. gadsimta totalitārajiem režīmiem. Deputātes aizrautīgi strādā, lai par Baltijas valstu vēsturi izglītotu un informētu kolēģus un draugus no Rietumvalstīm. «Viņi, kuri auguši demokrātijā, reizēm par padomju diktatūru ir tik nezinoši un naivi,» «Bauskas Dzīvei» bilst R. Morkūnaite-Mikuleniene. S. Kalniete cer, ka Radvili varētu ievēlēt Eiroparlamentā arī uz nākamajiem pieciem gadiem un viņa varētu pārņemt vēstures izlīguma grupas vadību.
Grāmatas atvēršanas sarīkojumā Sandra Kalniete bija ieradusies Nīcas tautastērpā, uzrunu angļu valodā lasīja no «iPod», lai emociju uzbangojumā kaut ko nesajauktu vai neizlaistu. Kultūrvēsturiskā apģērba un jauno tehnoloģiju apvienojums bija dziļi simbolisks – kā saite starp «ir», «bija» un «būs»… «Latvija ir un būs tāda, kādu mēs to veidojam,» pārliecību pauž S. Kalniete.
Grāmatu angļu valodā autore izdevusi, jo viņai sāp, cik maz Rietumu pasaule zina par Baltijas valstu revolūciju. Elektroniskā versija bez maksas tiek piedāvāta tālab, lai grāmata «Song to Kill a Giant: Latvian Revolution and the Soviet Empire’s Fall» būtu pieejama pēc iespējas plašākam cilvēku pulkam.
UZZIŅAI
Latvijas Tautas fronte (LTF) tika izveidota pēc privātpersonu grupas – Valda Šteina, Viktora Avotiņa un Jāņa Rukšāna – iniciatīvas.
LTF dibināšanas kongress notika 1988. gada 8. – 9. oktobrī.
Dažos mēnešos LTF atbalsta grupas bija izveidotas visā Latvijas PSR un apvienoja vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Dienu pirms dibināšanas klajā nāca informācijas lapa «Atmoda», kas vēlāk pārtapa par LTF oficiālo avīzi.
Par LTF priekšsēdētāju ievēlēja Daini Īvānu. 1990. gadā viņu amatā nomainīja Romualds Ražuks.
1989. gadā LTF kļuva skaitliski plašāka un radikālāka, atklāti uzstājoties par Latvijas neatkarību. 1989. gadā pašvaldību vēlēšanās LTF ieguva vairākumu deputātu mandātu lielākajā daļā pašvaldību, tajā skaitā Rīgā.
LTF Bauskas rajona nodaļas līdzpriekšsēdētāji bija Dainis Vanags, Ainārs Bašķis, Ilgars Krauze.
Iecavas nodaļas pārstāvis bija Uldis Godainis, valdes locekļi – Stepans Drozdovs, Mudīte Kalniņa.
«Uzvaras» nodaļa – pārstāvis Gatis Rūtiņš.
Avots: latvijaslaudis.lv, grāmata «es lauzu tu lauzi mēs lauzām viņi lūza», 438. – 439. lpp.
