Eiropa mūs nesapratīs – tā skan dziesma, un tā arī daudzi domājam. Man rodas pārliecība, ka tā arī ir – mūs saprast eiropiešiem ir grūti.Valdības pārstāvji uzskata, ka, piemēram, Pasaules Bankas prezidenta pārteikšanās par 100 latu stipendiātiem bijis joks. Man liekas, ka viņš patiesi nespēja noticēt, ka cilvēki strādā par 100 latiem mēnesī.Pagājušajā nedēļā Bausku apmeklēja iniciatīvas «Mājas draugs» dalībnieki. Tā ir Vācijas valdības finansēta programma Latvijā, kuras mērķis ir sagatavot energoefektivitātes ekspertus. Viesojoties mūsu mājās, vācieši vaicāja – cik cilvēki maksā par siltumu? Menedžeris Knuts Hjollers mēģina paredzēt: «Cik tērē pensionāri? 20 procentu no ienākumiem?» Protams, viņi bija šokēti, uzzinot, ka maksai par siltumu tiek tērēta pat puse pensijas. Kaut ko tādu viņi negaidīja.Toties uzkāpjot uz daudzdzīvokļu mājas jumta, viņi apjūk. Tieši vidū stāv milzīga satelīttelevīzijas antena ar piecām galviņām. Vācieši vēro un rausta plecus. Viņi prasa: «Vai tiešām jūsu mājai bija jāizvēlas tāda ierīce?» Kad viņi uzzina, ka šo iekārtu izmanto vienā dzīvoklī, iestājas apmulsums. Knuts Hjollers tulko latviešu kolēģiem: «Mans paziņa saka, ka tāda antena tērē tikpat elektroenerģijas, cik divi ledusskapji.»Kolēģi Eiropā energoefektivitāti saprot ne tikai kā siltināšanu. Viņi domā arī par elektrības patēriņu, vidi un citām jomām. Kontrastu pārpilno Latviju viņiem grūti pieņemt. Energoefektivitātes seminārā Rīgā ārzemju žurnālists izbrīnīti vaicāja: «Ja jūs esat tik nabagi, kāpēc neko nedarāt, lai par pakalpojumiem būtu jāmaksā mazāk?» Man nav argumentu, ar ko atbildēt.
