Kopējais Latvijas iedzīvotāju parāds siltumražotājiem tuvojas jau simt miljoniem latu. Saskaitot kopā mūsu četru novadu iedzīvotāju parādus, izrādās, ka apmēram pusmiljons latu ir mūsu artava.Tas ataino pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju. Kādreiz siltuma uzņēmumu vadītāji runāja par tiem, kas nevēlas maksāt, turpretī tagad atzīst, ka ļoti lielai grupai cilvēku patiesi nav naudas.Jau vairāk nekā desmit gadu visas Latvijas valdības ir aicinātas risināt šo situāciju. Neviena valdība neko šajā jomā nav paveikusi. Pagājušajā gadā tika sasaukta komisija, kuras padomi siltuma ražošanas uzņēmumiem kaut vai tāpēc bija smieklīgi, ka šos ieteikumus uzņēmēji īsteno jau sen. Visdrīzāk, ka risinājums tiks pieņemts tad, kad siltuma ražotāju zaudējumus nespēs segt pat pašvaldības un investīciju trūkuma dēļ sabruks iekārtas. Darbība visdrīzāk būs mūsu valstij raksturīgā – atlaist visiem parādus un dot dotācijas, rezultātā turpinot dzīvot uz to rēķina, kas maksā gan nodokļus, gan par siltumu. Nav manīts, ka valdība plānotu pieņemt lēmumu, kas uzlabotu situāciju ar nemaksātājiem.Otrs paradokss saistīts ar iedzīvotājiem un māju siltināšanu. Visvairāk māju siltinās šogad Liepājā. Iemesls – augsts siltuma tarifs. Vecumnieku novadā notikušais renovācijas seminārs parādīja, ka interese par siltināšanu ir maza. Viens no iemesliem – zemi siltuma tarifi. Pašvaldība jāpaslavē par rūpēm, bet tas nemaina iedzīvotāju attieksmi – parādi par siltumu ir ap 100 tūkstošiem latu. Paradokss – nesiltinās tāpēc, ka neatmaksājas zemās cenas dēļ, bet par siltumu vienalga nemaksā. Secinājums – diez vai mūsu problēmās ar siltuma rēķiniem vainīga ir pašvaldība.
