Jebkurš makšķernieks, kam nav bail no rīta drēgnuma un tumsas, arī rudenī meklē tikšanos ar ūdeņiem, lai pēc tam apgalvotu: tas bija to vērts.
Jebkurš makšķernieks, kam nav bail no rīta drēgnuma un tumsas, arī rudenī meklē tikšanos ar ūdeņiem, lai pēc tam apgalvotu: tas bija to vērts. No pilsētas drūzmas un kvēpiem izsprukušos vispirms pārsteidz spirdzinošs gaiss. Tur, kur vairs mūs nesasniedz izpūtēju gāzu apdullinājums, elpot ir neparasti viegli: gaiss ir rudenīgi dzestrs un tīrs, to var baudīt līdz pacilātībai, tad domas kļūst tīrākas, uztvere asāka un pasaule citādāka.
Lai rudenī tiktu pie loma, jāceļas tumsiņā. Apziņa, ka ir brīvdiena, kurā drīkst izgulēties, ka ārā pārāk drūmi šalc koki, lietus lāses dejo pa palodzes skārdu, veido diezgan jūtamu psiholoģisku barjeru. Saņemieties, pārvariet to un vakarā, kad atgriezīsities mājās, būsit gandarīts.
Jebkura gadalaika diena, kas pavadīta pie ūdeņiem, cilvēku bagātina. Turklāt oktobra pirmajā pusē mēdz gadīties tik greznas dienas un daudzkrāsainas ainavas, ka elpa aizraujas. Jā, ir arī vējainas un lietainas dienas, kad rokas salst un kļūst sarkanas. Bet vai tādēļ metīsim plinti krūmos un lūkosimies pēc jumta?
Ejot uz copi, jāsaģērbjas tā, lai pat lietus brāzmās nezaudētu prasmi baudīt dabu un makšķerētprieku. Jau vakarā strikti jānolemj, kur, kādas zivis un kā ķersit, tam jāsagatavojas. Iespējas vēl ir lielas gan spiningotājiem, gan makšķerniekiem. Spiningojot līdakas, svarīgi izvēlēties vietu. Ezerā laiva jānovieto tā, lai paši atrastos niedru vai meldru malā, bet pludiņš peldētu virs dziļuma. Tātad ēsmas zivtiņai jābūt apmēram vienu metru virs gultnes. Līdakas jau ir pārvietojušās uz dziļākām vietām un tikai rāmās, saulainās dienās nāk baroties netālu no zāļainām upju malām.
Vairāk nekā trīs metru dziļās upēs labus lomus var gūt ar ziemas mazmakšķerīti, sēžot noenkurotā laivā. Pie 0,15 vai 0,20 milimetru auklas jāsien vidēji liela svina mormiška, uz āķa jāsprauž vidēji liela kustīga slieka, mušu un trīsuļodu kāpuri visdažādākajās kombinācijās. Visbiežāk ēsmu kampj asari.
Ļoti svarīgi ir pareizi iemest mormišku. Kātiņš jātur kreisajā rokā, bet ar labo roku jāmet mormiška tā, lai māneklītis iekristu ūdenī pēc iespējas tālāk. Tad jāļauj mormiškai grimt, ik pa laikam patricinot auklu. Bieži tvēriens jūtams jau tad, kad mormiška ir tikko iegrimusi ūdenī. To kampj raudas, arī sapali. Tuvāk gultnei gaidāms asara ķēriens, bet gadās, ka jūs esat uzgājis brekšu mītni un kāds brekšu papus liek mazmakšķerītes sardziņam pacelties uz augšu. Ja esat izvilcis breksi, šo vietiņu iebarojiet (nedaudz!), turklāt novērtējiet straumes stiprumu, iebarojamās ēsmas svaru un iespējamo nogrimšanas vietu.
Ja zivis ir kūtras, no laivas var darboties ar diviem rīkiem: ar spiningu un ziemas mazmakšķerīti.
