Bauskas novada svētki 3. augustā ritēja visu dienu. Tajos ko noderīgu un aizraujošu varēja atrast ikviens apmeklētājs.
Strūklaka un jauni tērpi
Svētkiem nākot, kā ierasts, bija sarūpēti dažādi jaunumi. Rātsnama ieejas kāpņu sienu rotāja dzeramā ūdens avots jeb strūklaka. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Baiba Šulce paskaidroja, ka strūklakas izveide bijusi Rātsnama atjaunošanas idejas autores arhitektes Irēnas Bākules iecere. 17. gadsimtā šādi ūdens avoti manierisma stilā bijuši ļoti izplatīti. Rātslaukumu un Rātsnamu atjaunojot, nolemts tādu izveidot. Strūklaka pievienota pilsētas dzeramā ūdens sistēmai, tādēļ no tās droši var padzerties. Svētku laikā strūklaka darbojās testa režīmā, tā vēl jāregulē un jāpabeidz labiekārtošana.
Visā krāšņumā apmeklētājus sagaidīja Bauskas tūrisma informācijas centra (TIC) darbinieces. Viņas bija ģērbušās muzeja mākslinieces Tamāras Čudnovskas tērpos, kas darināti pēc 17. gadsimta bagāto pilsētnieku apģērba paraugiem. Trīs kostīmi tapuši pusgada laikā. TIC vadītāja Inese Turkupole-Zilpure stāstīja, ka jauno apģērbu ikdienā apmeklētāji neredzēs, to vilks tikai īpašās svētku reizēs. Kad Rātsnama atjaunošana būs pabeigta un tajā notiks svinīga laulību reģistrācija, arī tad darbinieces iecerējušas uzģērbt šos tērpus.
Labāk iepazīst policistus
Pirmo reizi novada svētkos darbojās īpašs Valsts policijas informatīvais stends. Suņu prasmju demonstrēšana, iespēja iekāpt policijas automobilī, uzvilkt bruņu ekipējumu piesaistīja lielus un mazus svētku apmeklētājus. Ilggadējais ceļu policijas darbinieks, tagad pensionārs Pēteris Rauduve atzina, ka būtībā nekas nav mainījies, vienīgi tehnika jaunāka, modernāk aprīkota. Taču viņam bija iebildumi pret valsts nespēju ierīkot stacionārus fotoradarus. Satiksmes drošībai tie ir ļoti nepieciešami, uzskata P. Rauduve.
Jānis Švecs no Mežotnes ar interesi iemēģināja policistu aizsargvestes. Viņš pozitīvi vērtēja iespēju iepazīt aprīkojumu, iztaujāt policistus par viņu darbu. Bauskas policists Atis Buka atzina šo pasākumu par noderīgu, jo policisti uzzināja, kas interesē cilvēkus, savukārt sabiedrība labāk iepazina likumsargus, viņu darba ikdienu.
Vērtē Lielo Murzu
Jau otro gadu biedrība «Bauskas vecpilsēta» rīkoja krāmu tirgu. Biedrības vadītāja Ieva Bronko-Pastore pastāstīja, ka apmeklētāju in
terese bijusi liela. Daudzas mantas nopirktas bez ilgas kavēšanās. Lielākā piekrišana bijusi traukiem. Vai ikviens tirgus apmeklētājs paudis viedokli par piedāvātajiem Lielā Murzas skulptūras variantiem. Vairākumam labākais – Lielā Murzas tēlam atbilstīgākais un vecpilsētas veidolam piemērotākais – šķitis baušķenieka Nika Eduša veidojums. Trīs iecerētā pieminekļa maketus varēs apskatīt un vērtēt 21. septembrī Vecpilsētas pagalmu svētkos.
Līdztekus novada svētkiem jau otro reizi Bauskā notika Alus svētki. Pēc alus darītavu pārstāvju gājiena svētku apmeklētāji varēja piedalīties dažādās atrakcijās, baudīt daudzo darītavu produkciju. Baušķenieks Aleksandrs Kalderausks novērtēja četru ražotāju piedāvājumu. Valmiermuižas alus viņam šķitis labs, bet nedaudz par dārgu. Brenguļu alus bijis pārāk salds. Ar patīkamu garšu izcēlies Piebalgas alus, tomēr īsti par savējo viņš atzina Tērvetē darināto bairīti.
Valmiermuižas alus darītavas pārstāvis Rihards Bražinskis stāstīja, ka baušķenieki viņa produkciju slavējuši un labprāt nobaudījuši. Agris Gludiņš no Cēsīm, kurš bija atbraucis ciemos uz Bausku, uzteica Valmiermuižas alu kā labu un dārgu dzērienu. «Labas lietas nemēdz būt lētas,» skaidroja zinātājs.
Jau otro gadu uz svētkiem Bauskā bija ieradušies Piebalgas alus darītāji. Pārdevējs Jānis Mežvinskis novēroja, ka daudzi nāk pēc otrās un trešās Piebalgas kvasa glāzes. Pircēji uzteica tā saldo medus pēcgaršu.
Izpērk visas zivis
Nedaudz mazāka izvēle kā pērn bija amatnieku piedāvātajai produkcijai. Ivars Kalada no Gailīšu pagasta par pircēju trūkumu nesūdzējās. Viņa jūrā izzvejotās un mājās kūpinātās zivis teju visas nonāca pircēju somās. Baušķeniece Irīna Stapkēviča šoreiz palīdzēja paziņam no Talsiem pārdot apgleznotas stikla krūzītes. Viņa teic, ka baušķenieki labprāt pirkuši krūzītes, kuras rotājuši uzraksti «Mīļajam vīriņam», «Mīļajai sieviņai», «Krustdēliņam», «Krustmāmiņai».
Bauskas svētkos piedalījās arī viesi no ārzemēm. Interesantu ekspozīciju baušķeniekiem izrādīja Šilutes muzejs no Lietuvas. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja pagalmā bija iekārtots 20. gadsimta pirmās puses Lietuvas un Prūsijas robežpārejas un muitas punkts. To šķērsojot, apmeklētājiem pārbaudīja somas, vajadzēja aizpildīt deklarāciju, apliecinot, vai nav kontrabandas preču. Samainot latu pret vienu 1921. gadā izdoto vācu marku, varēja pamieloties ar Vāczemes kafiju un uz uguns ceptām vafelēm.
Pēcpusdienā muzeja pagalmā skatītājus priecēja Bārbeles amatierteātris, izrādot Hugo Diega piedzīvojumus Bambāļos. «Lai arī zināms, bet jautrs gabals. Aktieri dziedāja daudz labāk nekā tēloja, un mēs varējām kopā ar viņiem izdziedāties savas skaistākās jaunības melodijas. Lieliska atpūta, šādiem svētkiem īsti piemērota,» vērtē baušķeniece Daina Mičule.
Apmainās dāvanām
Novada svētku viesiem domes ēkā notika svinīga pieņemšana. Ciemiņi baušķeniekiem pasniedza dāvanas, pretī saņemot mājinieku veltes. Viesiem dāvāja krāsainas fotogrāfijas, kas uzņemtas Bauskas Rātslaukumā pilsētas 400 gadu jubilejā. Tika pasniegta grāmata «Latvija dejo», kur līdzās desmitiem citu tautas deju ansambļu rodama informācija par «Jandālu» no Bauskas.
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis baušķeniekiem dāvāja naudas koku, kurā vieta 24 viena lata piemiņas monētām, simboliski iezīmējot gaidāmo būtisko notikumu – eiro ieviešanu. Dāvanā no Vecumnieku novada baušķenieki saņēma māla krūzi, Pasvales pašvaldība dāvāja glītu sienas pulksteni. Gruzīnu labākos vīnus baušķeniekiem pasniedza Hašuri pilsētas pārstāvji. Bauskas novada vadītāji tika pie tradicionālajām gruzīnu galvassegām.
Mūsu upju iemītnieki
Svētku otrā daļa sākās ar gājienu. Oriģinālos, atraktīvos kostīmos sevi bija tērpuši pašvaldības iestādēs strādājošie, «SEB bankas» kolektīvs, lielveikala «Maxima» pārstāvji. Svētku viesiem sevi izrādīt bija sadūšojušies divu pagastu pārstāvji – ceraukstieši un īslīcieši.
Gājiena dalībnieku atbilstību tematikai «Mūsu upju iemītnieki» vērtēja uzņēmēji Daiga Solzemniece, Renārs Ronis un mūziķis Pēteris Upelnieks. Viņu skatījumā pievilcīgākie bija bērnudārza «Zīlīte» kolektīvs, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja un Bauskas pils muzeja pārstāvji. Pēdējie visus sajūsmināja ar devīzi: «Peldbaseinam nē! Mēs par nūdistu pludmali!»
Veiklākais – no Dāviņiem
Svētku noslēgumā risinājās tradicionālā sportiskā aktivitāte «Jautrais skrējiens». Tajā piedalījās septiņu pagastu, kā arī Bauskas atlases posma uzvarētāji. Skaļas mūzikas un publikas aplausu pavadīti, astoņi puiši veica dažādus veiklības un atjautības uzdevumus. Pārākais bija Genādijs Meļņiks no Dāviņu pagasta. Pašlaik viņš strādā Rīgas 41. vidusskolā par sporta skolotāju. «Bauskas Dzīvei» Genādijs pauda prieku par panākumu, piebilstot, ka šī viņam bijusi īsteni veiksmīga diena. Komanda izcīnījusi 3. vietu strītbolā, pats bijis labākais soda metienos. «Lielāks uztraukums man bija atlases sacensībās Dāviņos. Te Bauskā grūtākais bija ātrumā izdzert alus pudeli. Esmu laimīgs, ka uzvarēju,» tā G. Meļņiks.
Ballēties Bauskas Rātslaukumā varēja Pētera Upelnieka, grupu «Dzelzs vilks» un «Dakota» mūzikas pavadījumā. Pasākuma apmeklētājus sajūsmināja uzņēmēju dāvātais svētku salūts. Rosība Rātslaukumā nerimās līdz rīta ausmai. Pēdējie ballētāji mājās devās pulksten puspiecos no rīta.
