Aizraujošu notikumu piepildīts bija Latvijas Bērnu un jauniešu teātra festivāls Bauskā. Jaunieši cits citam rādīja ne tikai komēdijas, bet arī ļoti nopietnas lugas. Dažāda vecuma apmeklētājiem bija, ko redzēt.Ar savu fanu pulku – dažāda vecuma ļaudīm – bija ieradušies Rundāles pagasta «Savējie». Iecavnieku teātra sporta uzvedums īpaši aizrāva pašus mazākos, bet jauniešu radošā drāma sniedza interesantu pieredzi tiem, kas drīz skolu beigs. Teātra studijas «Spogulis» uzvedums «Svētais karš» ļāva katram ieraudzīt savu tēmu. Fotogrāfam Ivaram Kalniņam tas bija dievišķās atklāsmes uzvedums. Tā šķita kā saskarsme ar Visumu, ar Dievu, kuru var aizvērt un atvērt katrs pats, bez tās nekas nenotiek.Vērojot izrādes, rodas izpratne, ka teātra studijas un uzvedumi ir kaut kas svarīgs, ko nevajadzētu pazaudēt. Mūsdienās tā diemžēl ir ikdiena – nepārtraukti cīnīties par labām tradīcijām un pasākumiem, kuru kvalitāti un skatāmību atgūt nebūtu viegli. Tāpēc zināmā mērā šoks bija teātra režisoru stāstītais, ka Bērnu un jauniešu teātra festivāls Bauskā ir viena no saliņām Latvijā, kas palikusi pāri pēc valdības veiktajām «strukturālajām» reformām. Viens festivāls vēl būšot Vidzemē, cits – Liepājā. Un tas arī viss.Lietuvā teātris esot mācību priekšmets. Tas novērtēts kā iespēja pusaudžiem pilnveidoties un labāk izprast savu vietu dzīves telpā. Pie mums šis pasākums atstāts pašu rokās. Gribētos, lai reiz kāds pateiktu Īslīces vidusskolas audzēkņu iestudētās lugas vārdiem: «Tas bija tikai joks.» Bet pašlaik šis teksts ir tāds kā Rundāles teātra studijas «Savējie» uzvedumā runāja spāņu infante: «Neaiciniet pie manis tādus, kam ir sirds.»
