Divus gadus vecam bērnam 6. augusta rītā pie pirmsskolas izglītības iestādes (PII) «Zīlīte» Bauskā uzbruka suns, taču gaidīto palīdzību policija nesniedza. Par to «Bauskas Dzīvi» informēja sašutusi jaunā māmiņa.
Situāciju palīdzējuši risināt novada kārtības sargi, kuri noskaidrojuši arī suņa saimnieku un noformējuši protokolu.
Uzklūp bērnam
Otrdienas rītā, kad sieviete savu dēlu veda uz PII «Zīlīte», netālu no ieejas vārtiem bērnam uzklupa nezināmas šķirnes pelēks suns. Jaunā māmiņa bērnu laikus paspējusi paraut malā. «Suns bērnam būtu iekodis galvā. Ejot pa ielu, jāskatās uz visām pusēm, lai neviens neko neizdara. Savā pilsētā vairs nejūtos droši,» atnākusi uz redakciju, negatīvo iespaidu nespēja noslēpt sieviete.
Ar suni kopā bijuši kāds vīrietis un sieviete, abi alkohola reibumā. Saimnieki mājdzīvnieku nepieskatīja, tam nebija arī pienācīgas pavadas. Pēc atgadījuma satrauktā māte ar raudošo bērnu devās uz policiju, lai rakstītu iesniegumu par bērna drošības apdraudējumu publiskā vietā. Viņa ir pārliecināta: «Policijai vajadzētu kontrolēt, lai pie bērnudārziem neuzturētos ne dzērēji, ne agresīvi suņi, jo tas apdraud drošību.»
Atstāj sekas
Šādas situācijas bērna atmiņā var radīt traumu – var būt neiroloģiskas problēmas, sekas attīstībā, atklāj Bauskas novada sociālā dienesta psiholoģe Inga Grīnberga. Vēlāk bērnam var veidoties lielāka vēlme pēc mātes uzmanības, viņš var kļūt tramīgs, raustīt valodu un citādi reaģēt uz nepatīkamo pārdzīvojumu. Psiholoģe norāda, ka māte ir atbildīga par bērnu, bet saimnieks – par suni, tāpēc visiem jābūt ieinteresētiem, lai šādas situācijas nenotiktu.
Līdzīgu gadījumu piedzīvojusi kāda PII «Zīlīte» darbiniece. Viņa atklāj, ka, ejot cauri Korfa dārzam, pie dīķa sievietei uzklupis suns bez pavadas, bet saimnieks to neesot savaldījis. «Tagad uz darbu eju pa citu ceļu, jo baidos no agresīvā dzīvnieka uzbrukuma,» piebilst darbiniece.
Ministru kabineta noteikumos norādīts, ka pilsētās suns jāved pavadā un tam jāuzliek uzpurnis, ja dzīvnieks ir atzīts par bīstamu. Bez pavadas tas var atrasties zaļajā zonā un mežā pastaigas laikā, īpašniekam jākontrolē dzīvnieka rīcība. Suņu turēšanas un atrašanās publiskā vidē noteikumus izdod arī pašvaldības.
Konflikts policijā
Policijā ap pulksten astoņiem rītā jauno māmiņu sagaidīja divi dežurējošie policisti. Cietusī stāsta, ka nācies gaidīt 30 minūtes, lai uzrakstītu iesniegumu. Policisti neesot zinājuši, pēc kāda panta reģistrēt negadījumu un pacēluši pret viņu balsi, aizkaitināti jautājot, kā var izmērīt suņa niknumu.
Jaunā māmiņa jutusies pazemota. «Šķiet, bērnu vajag sakost, lai saņemtu kaut kādu pienācīgu palīdzību. Pārējās problēmas laikam nav policistu darbalaika vērtas,» rūgti secināja cietusī. Pēc tādas attieksmes, iesniegumu neuzrakstījusi, viņa no policijas devās prom vēl satrauktāka.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Daiga Vēja, nenosaucot iesaistīto policistu vārdus, citādi komentē notikušo: «Policijas amatpersonas ir uzklausījušas cietušo un vēlējušās pieņemt iesniegumu, taču iesniedzēja, jau atnākot uz policiju, bija agresīvi noskaņota pret policijas darbiniekiem un nevēlējās sniegt sīkāku informāciju par notikušā apstākļiem vai arī nesaprata, kādēļ tas nepieciešams.»
Kārtības sargi atrisina
Bauskas novada sabiedriskās kārtības nodaļas vadītājs Dzintars Lenbergs, no «Bauskas Dzīves» uzzinot par atgadījumu ar agresīvo suni, informē, ka šādos gadījumos nekavējoties jāinformē policija vai Bauskas novada kārtības sargi.
Lai noskaidrotu notikušā ap-stākļus, iesaistījās sabiedriskās kārtības nodaļa. Kārtības sargs Māris Kļaviņš devās uz jaunās māmiņas dzīvesvietu, uzklausīja cietušo un pieņēma iesniegumu.
Aptaujājot PII «Zīlīte» darbiniekus un cietušo, kārtības sargiem radās aizdomas par iespējamo agresīvo suni un tā saimnieku. Dz. Lenbergs informē, ka nākamajā dienā suņa īpašnieks noskaidrots, noformēts un Bauskas novada domes administratīvajai komisijai nosūtīts administratīvā pārkāpuma protokols.
