Vasaras karstumā neierasti augstā piena iepirkuma cena atjaunojusi neatrisināto strīdu starp piena produktu ražotājiem un tirgotājiem.
Strīds atkal ir par to, kurš nozarē nosmeļ biezāko krējumu, tātad varētu atteikties no daļas peļņas, lai galaprodukta cena nākotnē nepalielinātos.
Akumulē kāpumu
Strīdniekus – piena pārstrādātājus un tirgotājus – nesekmīgi mēģināja samierināt pat Zemkopības ministrijā, iespējamo iejaukšanos tirgū skaidrojot ar vēlmi aizsargāt pircējus. Tomēr pie galda nosēdināto sarunām rezultāta nebija, jo piekāpties negribēja neviens, neatzīstot pārmērīgu alkatību lielā uzcenojumā vai piena piegādātāju interešu ignorēšanā. Pārbaudes par iespējamu vienošanos dažādu nozares dalībnieku starpā jau veicot Konkurences padome (KP).
Patlaban Latvijā vidējā piena iepirkuma cena sasniegusi rekordu – 203 lati par tonnu, savukārt Igaunijā cena ir 220 lati, bet Lietuvā – 210 lati par tonnu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) apkopotie dati. Turklāt cenas turpina kāpt, norāda Piensaimnieku centrālās savienības pārstāvji, draudot ar piena produktu cenu kāpumu veikalos par 6 – 8%.
SIA «Latvijas piens» (LP) valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis «Bauskas Dzīvei» komentē: «Problēma nepiedzima vakar. Piena cenas augstā līmenī atrodas jau pusgadu. Pārstrādātāji līdz šim augsto piena cenu bija akumulējuši uz sevi, bet pēdējā mēneša laikā cenu kāpums ir noticis vēl straujāk, kas nosaka, ka jāveic aprēķini cenu maiņai. Arī mēs veicam aprēķinus, kādā mērā mainīt cenu. Ražotājiem jāražo, tirgotājiem jātirgo, un abas puses, protams, ir ieinteresētas, lai cenas atbilstu cilvēku pirktspējai, kas neietekmētu patēriņu.»
LLKC eksperti secinājuši, ka mazajām un vidējām saimniecībām lielākos izdevumus rada pastāvīgās izmaksas – enerģija un degviela, tehnikas, fermu modernizēšana un uzturēšana, nodokļi un darba algas. Viena kilograma piena saražošanā šie izdevumi ir 13,6 santīmi. Savukārt mainīgās izmaksas, piemēram, lopbarības iegāde, veido 7,9 santīmus viena piena kilograma saražošanai.
Jāpārstrādā pašiem
LP līdzīpašnieka kooperatīva «Trikāta» biedrs Mārtiņš Mediņš no Vecumnieku novada Bārbeles pagasta saimniecības «Vērdiņi» «Bauskas Dzīvei» pauž – vienīgais risinājums ir zemnieku apvienošanās kopuzņēmumos, kā tas noticis ar triju lauksaimniekiem piederošo kooperatīvu izveidoto LP, lai noteiktu cenas un papildu peļņu paturētu sev.
M. Mediņš atsaucas uz jau agrāk pētījumos aprēķināto, taču tirgotāju īsti neatzīto veikalu uzcenojuma līmeni piena produktiem – ap 45%. «Lai zemnieki saražotu litru piena par 20 santīmiem, cik darba jāiegulda!» uzsver lopkopis, «par to, ka ieliek plauktā un pārdod, no cenas paņem gandrīz pusi. Ja piens veikalā maksā gandrīz 70 santīmu, tā ir laupīšana! Mums kā ražotājiem nav žēl, ka gala patērētājiem piens būtu lētāks, bet nav godīgi, ka tirgotāji cenu paaugstina nepamatoti, pircēji spiesti pirkt lētāku un nekvalitatīvāku preci no ārzemēm, bet zemnieki spiesti izvest pienu no Latvijas.»
Ja pircēji, būdami patrioti, tomēr izvēlas vietējos piena produktus, viņi pārmaksā tirdzniecības ķēdēm, apburto loku apraksta piena ražotājs.
Glābtu nišas produkti
Vecumnieku bioloģiskās saimniecības «Liepas» īpašnieks Agris Veide, kura vadībā ražo gan pienu, gan gaļu, uzskata, ka cits ceļš, kā pārstrādātāji var izvairīties no tirgotāju diktāta, ir eksporta tirgu iekarošana ar savstarpēji sadalītiem nišas produktiem.
«Mūsu daudzie ražotāji ražo vienu un to pašu – pienu, krējumu, sierus, piena pulveri, bet katra apjoms nav tik liels, lai konkurētu tirgū. Tā ir pamata produkcija, bet vajadzētu katram atrast savu augstas pievienotās vērtības produktu un salikt partijas kopā, kas būtu interesantas Eiropas lielajiem pircējiem.» Zemnieks gan atzīst, ka jebkādas vienošanās tirgū, iespējams, būtu jāsaskaņo ar KP, tomēr augstas kvalitātes precīzai auditorijai tēmētu produktu ražošana dotu spēcīgu konkurētspēju ārvalstīs.
A. Veide piekrīt, ka ražotāju un tirgotāju strīdā «katrs velk segu uz savu pusi». «Mūsu pārstrādātāji strādā ar pārāk mazu apjomu, salīdzinot ar kaimiņu ražotājiem. Kāpēc lietuvieši zemniekiem var maksāt vairāk? Mūsējie cenšas nospiest zemāk iepirkumu cenas, taču kādam beidzot būs jāpiekāpjas, jo zemniekiem vairs mazāk maksāt nevar.»
