Mēs mēdzam uzsvērt dabas nozīmi cilvēku dzīvē. Nereti nākas uzklausīt arī vides aizsardzības aktīvistu uzskatus, ka viss dabā ir saudzējams.Tomēr Jaunajā Derībā apliecināts ne vien tas, ka Dievs visu ir pareizi un labi radījis, tur lasāms, ka dārzs ir jākopj, vajadzības gadījumā nepieciešama arī tā tīrīšana, izgriežot nokaltušos zarus. Šoreiz nerunāšu par dārzkopību, drīzāk – par Mazā Prinča pausto: «Mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām…»Plēsēji maina ieradumusJa reiz esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām, arī tiem, kas spiesti pielāgoties cilvēka darbības sekām, tad mums, Bauskas iedzīvotājiem un novada vadībai, būtu jādomā, kā risināt problēmu ar klaiņojošām lapsām.Lapsas ir plēsējas. Dabisko iztiku tās rod mežos un krūmājos (peles, citi sīki grauzēji, zaķi, dažreiz putni u. c.), reizēm arī mežam tuvās kūtīs un sētās (mājputni). Cilvēka darbības dēļ dabiskā vide ir mainījusies, samazinājusies augu daudzveidība, dažādu ķimikāliju iespaidā sarucis arī grauzēju skaits. Bauskā un tās apkārtnē lapsas vairs nav retums. Mūsu reģionā kuplastēm nav dabisko ienaidnieku, ja neskaita suņus. Kūmiņi klejo pa BauskuLapsas redzētas Ķirbaksalā, pilskalna pussalas pretējos upju krastos, upmalā pie televīzijas torņa, Bērzkalnos, krūmājos uz Mūsas ciemata pusi, arī pilsētā – bijušā rūpkombināta teritorijā, pie Dambja ielas un Brīvības bulvāra. Klīstošas lapsas redzētas arī pagalmos Brīvības bulvārī, Pilskalna un Skolas ielā, turklāt ne tikai naktī. Kuplastes manītas klīstam gar stadionu, gar veikalu «Top!» un policijas ēku Zaļajā ielā, pat pie poliklīnikas. Dažiem Pilskalna ielā dzīvojošajiem kūmiņus nācies patriekt no pagalma gaišā dienas laikā.Mielojas ar kaķiem Pilsētā klīstošās lapsas pārtiek ne tikai no miskastēs atrastā, pazūd (tiek apēsti) arī kaķi. Kā zināms, lapsai peļu junkurs ir delikatese… Savā ziņā tas varbūt nav slikti, jo tiek samazināts klīstošu kaķu skaits, taču tiek izķerti un apēsti arī tie pūkaiņi, kas ir savu pienākumu pildītāji konkrētās mājās, ir kārtīgi baroti un mīlēti.Tomēr lielākā problēma ir cita – tieši lapsas visbiežāk pārnēsā trakumsērgu un citas kaites. Ja mājdzīvniekam vai cilvēkam bijusi saskare ar slimu zvēru, sekas var būt smagas, līdz pat letālam iznākumam. Kā zināms, trakas lapsas no cilvēkiem, īpaši bērniem, nebaidās. Rodas jautājums – vai tiešām jānotiek kādai nelaimei, lai kāds kaut ko sāktu darīt? Ķeršana nesniedz rezultātus Pēdējā pusgada laikā esmu centies tikt skaidrībā par iespēju šo problēmu risināt. Bijušas pārrunas ar veterinārārstiem, pilsētas kārtībnieku, medniekiem u. c. Runājot ar pilsētas kārtībnieku, secinājām, ka pro-blēma risināma kompleksi, mēģinot iesaistīt dažādas instances.Veterinārārstiem šis jautājums nav svešs, taču viņi kādu ilgstoši rezultatīvu risinājumu nevar piedāvāt. Rudenī tika mēģināts Ķirbaksalā mītošo lapsu un lapsēnus izķert ar speciāliem būriem. Taču uz nakti atstātos būrus kāds nozaga. Lapsu pārvešana uz mežiem nav ilgtermiņa risinājums, jo visā reģionā vērojama šīs populācijas pārprodukcija, tieši tāpēc dzīvnieki dodas barības meklējumos uz apdzīvotām vietām. To var apliecināt arī ne viens vien šoferis, kas redzējis lapsas pievakarēs nākam pāri tiltiem uz pilsētu. Problēma jārisina medniekiem Mednieki varētu būt visvairāk ieinteresēti šī jautājuma risināšanā, taču ir vairākas problēmas. Pirmkārt, apdzīvotās vietās šaujamieroču lietošana ir ārkārtīgi riskanta un faktiski nav atļauta. Otrkārt, medības ar dzinējiem apdzīvotās vietās arī ir riskantas un netiek praktizētas. Treškārt, medības nav lēts pasākums, tām jāsagatavojas, vienalga, vai tiek izmantoti šaujamieroči, īpaši sagatavota barība, slazdi vai kas cits. Iepriekšējos gados medniekiem par klaiņojošu lapsu nomedīšanu maksāja nelielu kompensāciju, nu tas vairs netiek darīts. Varbūt interesentiem pieteikties uz lapsādas kažoka šūšanu, lai kāds pieņemtu lēmumu, ka mednieki drīkst atrisināt lapsu jautājumu Bauskā? Lapsas tāpat kā citi savvaļas dzīvnieki ir izbadējušās, tām sāksies pārošanās laiks, un populācija pieaugs.Var jau teikt, ka viss ir Dieva rokās, un cerēt – nekas sliktāks par vistu un kaķu apēšanu nenotiks, pilsētā neviena ar trakumsērgu slima lapsa neieklīdīs, neviens pieaugušais vai bērns netiks sakosts, nebūs jācīnās par viņa dzīvību. Taču pastāv arī Mērfija likumi – ja kaut kas var atgadīties, tas notiks.Atgriežoties pie raksta sākumā minētā – labs dārznieks negaida, kad dārzs pats sevi sakops, viņš to kopj, turklāt laikus. Ceru, ka novada vadība domā ne tikai par politiskiem vai ekonomiskiem procesiem. Iedzīvotāju drošība un veselība nav mazāk svarīga…
