Zālītes speciālās internātskolas vēstures skolotājai Terēzei Lasmanei veidot pievilcīgu mājas apkārtni rosināja agrāko gadu kārtība, kad mežniecības vadība braukāja pie mežsargiem vērtēt viņu mājokļus.
Zālītes speciālās internātskolas vēstures skolotājai Terēzei Lasmanei veidot pievilcīgu mājas apkārtni rosināja agrāko gadu kārtība, kad mežniecības vadība braukāja pie mežsargiem vērtēt viņu mājokļus.
Sākumā Zemgale nepatika
Vēl kādu laiku piemājas vidi skatīt brauca rajona Biškopības un dārzkopības biedrības priekšsēdētājs Ēvalds Kivilands. “Prieks, ja kāds pasaka, ka pie mums skaisti izskatās, paslavē,” atklāj saimniece.
Terēze Lasmane dzimusi un augusi Latgalē, Aglonas apkaimē. Kopš apprecējusies ar vietējo Zālītes apgaitas mežsargu Uldi Lasmani, jau pagājuši gandrīz 35 gadi. “Sākumā man Zemgale nepati ka. Tagad viss mīļš kļuvis,” teic sieviete.
“Man nav iedzimta mākslinieciskā gaume,” saka Terēze. Viņa neklātienē mācījusies žurnāla “Praktiskais Latvietis” daiļdārznieku kursos, apmeklējusi floristikas nodarbības. Regulāri smelties idejas bijusī latgaliete dodas uz “Dārza Pasaules” rīkotajām puķu dienām, kas pēdējo reizi notika Baldonē. Lasmaņu pāris svētceļojumos izbraukājis Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu. No svētceļojumiem atvests kāds īpatns augs ar piparmētrai līdzīgu smaržu.
Laika gaitā intereses par puķēm ir mainījušās. Agrāk darbīgajai mežsarga sievai patikušas mārtiņrozes. Vēlāk – īrisi un narcises. Tagad vairs nepatīk arī augstās puķes – gladiolas. Kādreiz Terēzei bijis liels dāliju dārzs. “Esmu no tiem cilvēkiem, kas nav īpaši praktiski. Stādām, stādām puķes, bet ienākumu nekādu. Taču no maizes vien cilvēks nav paēdis,” saka Terēze.
Daudz ārstniecības augu
Savā dzīves telpā viņa realizē bērnības sapni. Mazot nē vēlējusies kļūt par ārsti, tāpēc daudz lasījusi par ārstniecības augiem. Tie sastādī ti arī dobēs. Ja paši neizdzer dziednieciskās tējas, tad vāra uzlējumu Dorītei, kad gotiņa atnesas.
“Mūsu zeme ir gaužām bēdīga. Viena smilts, tomēr gribas atkal un atkal latiņu pacelt augstāk un izdaiļot teritoriju. Lai sēņotāji redz, kā var sakopt! Pati, skatoties uz paveikto, brīnos, vai tā esmu es vai cita. Tāpat nevaru saprast, kā jaunākais dēls putnu balsis pazīst, neviens viņam to nav mācījis. Vīram vēl pusgads līdz pensijai palicis. Man sirds jauna, vien pati pēc “spoka” izskatos,” joko Terēze.
T. Lasmanei ir daudz plānu – sastādīt peonijas, miķelīšus, gar ceļu salikt koku saknes, lai priecē acis. “Ieceres ir grandiozas,” nosaka Terēze.
