Vēlētāji vēro, domā un secina.Lai gan plašsaziņas līdzekļi vēl aizvien turpina apspriest 19. septembrī Zviedrijā notikušo vispārējo vēlēšanu rezultātus, šis notikums jau pieder pagātnei. Atkal uz četriem gadiem ir ievēlēti lēmējvaras pārstāvji riksdāgā (Zviedrijas parlaments), savas vietas ieņēmuši politiķi landstingos (novadi) un komūnās (vietējās pašvaldības). Dialogi «štābiņos»No ielām un tiltu margām pazuduši politiķu portreti un lakoniskās frāzes, no tirdzniecības centru laukumiem un citām plaši apmeklētām vietām aizceļojuši glītie koka namiņi, kuros priekšvēlēšanu aģitācijas laikā partiju pārstāvji bija iekārtojuši «štābiņus». Atzīšos, bija mazliet skumji, nedēļu pēc vēlēšanām aizbraucot uz labi zināmo un bieži apmeklēto tirdzniecības un darījumu centru un vairs neatrodot glīti sarindotās koka mājeles. Tām piemita savs šarms. Neviens ar varu namiņam nelika tuvoties, neviens aiz rokas netika ķerts un iesaistīts «informācijas iebarošanas kampaņā», un nevienam netika uzspiesta «partijas – vēlētāja attiecību stiprināšana».«Aiz savas brīvas gribas» citā dienas stundā kuplākā pulkā, citā – mazākā skaitā tur drūzmējās gan jauni, gan veci, risinot dialogu ar dažādu politisko spēku deleģētām personām, pētot kvalitatīvi iespiestos bukletus un cienājoties ar ledenēm. Bieži vien šīs sarunas nebija saistītas ar politiku un vēlēšanām. Mazās koka mājiņas «saimnieki» laipni tērzēja ar ikvienu, kas gribēja dalīties savos priekos vai raizēs par gluži ikdienišķiem sīkumiem, jo nav noslēpums, arī Zviedrijā daudzi cilvēki jūtas vientuļi. Nepiespiestā gaisotnē raisot dialogu, politiķi di-plomātiski, it kā starp citu, izklāstīja savas ieceres, īpaši uzsverot, kādu labumu no partijas nostājas tāda vai citāda jautājuma risināšanā gūs konkrētā pašvaldība un tās iedzīvotāji. Nekādu vispārēju frāžu un utopisku solījumu!Nejūt atbildībuGrūti spriest, vai tas ir politiķu veiksmīgās komunikācijas ar sabiedrību nopelns, bet šī gada vēlēšanās Zviedrijā piedalījās 84,6 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju, iepriekšējās vēlēšanās 2006. gadā – 82 procenti (Latvijā 9. Saeimas vēlēšanās piedalījās 61 procents balsstiesīgo Latvijas pilsoņu). Ar ko izskaidrojama zviedru politiskā aktivitāte? Tam droši vien ir vairāki iemesli, bet viens no tiem – veiksmīga politiskā komunikācija. Zviedrijā politiskā saziņa ir process, bet Latvijā – tikai notikums, kam tiek veltīta neliela uzmanība pirms kārtējām vēlēšanām. Politiķi pārsvarā komunicē savā starpā, viņi distancējas no sabiedrības, jo vairums no viņiem nemaz neprot runāt ar vēlētāju viņam saprotamā valodā. Manuprāt, tieši politiskās komunikācijas kultūras trūkums radījis ļoti izteiktu politiskā atbildīguma deficītu. Politiķi tautu neuzskata par sava darba virzītājspēku un līdzveidotāju, tāpēc gluži saprotama ir iedzīvotāju reakcija, kas izpaužas zemajā politiskās iesaistīšanās līmenī. Vēlētāji politiķus neuztver kā varas pārstāvjus, kam var uzticēties; drīzāk gan kā no pārējās sabiedrības attālinātu personu loku.Tieši šī iemesla dēļ Latvijas vēlētāji labprātāk izvēlas aizbēgt no atbildības un ignorē vēlēšanas, nevis izrāda iniciatīvu. Latvijā komunikācija ar sabiedrību vēl nav kļuvusi par politikas veidošanas būtisku sastāvdaļu, līdz ar to īsti nedarbojas arī valsts demokrātijas principu mehānisms: Latvijā tauta nejūt atbildību par tiem, ko tā ievēlējusi, un politiķi nejūt atbildību pret saviem vēlētājiem.
