Ar atbildību par pārtikas nekaitīgumu un saudzīgu zemes apstrādi

Austrijā lauksaimniecībā peļņai ir nevis mērķa, bet nosacījuma nozīme. Saimniecības ir paraugs ilgtspējīgai attīstībai, ko virza sadarbība, izglītība un komunikācija

Mūspuses zemnieki jūnija beigās Austrijā izzināja lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi, kā arī Eiropas Savienības (ES) kopējo situāciju šajā jomā – attīstības dinamiku un valstu atšķirības.

Kopskaitā 20 lauku saimnieku grupā pārsvarā bija no Bauskas reģiona un pa vienam pārstāvim no Jelgavas novada Vilces un Ludzas novada Zilupes. Mācību «Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi (praktiskās nodarbības ārzemēs)» teorētiskos pamatus zemnieki apguva Bārbeles tautas namā no 10. līdz 20. jūnijam, informēja Kristaps Stallīts, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja uzņēmējdarbības konsultants.

Četru praktisko nodarbību dienās no 28. jūnija līdz 1. jūlijam apmeklētas sešas saimniecības Austrijā. Tās izvēlējās konsultante un lektore Gabriele Grandla. Viņa ar vietējiem lauksaimniekiem strādā jau vairāk kā 30 gadus, attīstot sadarbību ražošanas, pārstrādes un noieta veicināšanai. Uzņēmumi bija īpaši atlasīti, lai apmeklētāji gūtu daudzpusīgu skatījumu un spētu novērtēt, kā vides mērķu ieviešana lauksaimnieciskajā ražošanā ietekmējusi kopējo teritorijas attīstību.

Nepieciešamas jaunas metodes un tehnoloģijas
Zemnieku izglītošana paredzēta Latvijas lauku attīstības programmas 2014.–2020. sadaļā «Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi», to finansēja ES.

Aprakstītais temats ir aktuāls, tam ES tiek pievērsta īpaša uzmanība, uzsvēra LLKC Bauskas biroja vadītāja, uzņēmējdarbības konsultante Dace Griķe. Augsnes apstrāde, kultūraugu mēslošana, kaitīgo organismu ierobežošana, kā arī ražošanas resursu izmantošana un tehnoloģiju izvēle iekļauj virkni dažādu riska faktoru, kurus neievērojot var tikt nodarīts kaitējums gan videi, gan cilvēka veselībai. Tās ir vērtības, kas ražojot vairāk un lētāk, bieži netika ņemtas vērā. Protams, darot vienu, neaizmirsīsim arī par otru, bez ekonomiskās dzīvotspējas neviens uzņēmums nevar pastāvēt, tomēr peļņa būtu uzskatāma nevis par uzņēmējdarbības mērķi, bet par nosacījumu.

Jaunas vērtības mūsu dzīvē nereti ievirza kādi ārēji apstākļi vai globāli notikumi, kuru ietekmē situācija mainās, un mums ir jāmainās tai līdzi. Piemēram, minerālmēslu ražošanai tiek patērēti neatjaunojami dabas resursi – fosforīti, kālija sāļi, dabasgāze –, kuru cenas kāpj, krājumi uz zemeslodes ir ierobežoti un tie atrodas ģeopolitiski arī ļoti nedrošās teritorijās. Ja biogēnie elementi jeb augu barības vielas no augsnes izskalojas un neiesaistās ražas veidošanā, lauksaimnieka darbs, nauda un minerālmēslu ražošanā iztērētie dabas resursi pārtop piesārņojumā. Eitrofikācija jeb augu pirmprodukcijas kāpināšana, kas tiek izraisīta ar barības vielu koncentrācijas pieaugumu ūdenī, ir viens no galvenajiem draudiem Baltijas jūras videi. Tajā pašā laikā vērtīgas barības vielas, piemēram, kūtsmēsli, tiek izšķiesti.

Jaunas metodes un tehnoloģijas nepieciešamas arī kaitīgo organismu ierobežošanā gan augu aizsardzībā, gan veterinārijā, gan dezinfekcijā. Pesticīdi, medikamenti un dezinfekcijas līdzekļi satur daudz un dažādas ķīmiskas vielas, kas palīdz nodrošināt pārtikas kvalitāti un kāpināt ražošanas apjomus, tomēr iedarbojas toksiski uz vidi un cilvēkiem.

Globālā pārtikas aprite gan ražotājiem, gan patērētājiem piedāvā izvēles, kas neizbēgami noved pie vides piesārņojuma un degradācijas un veicina klimata pārmaiņas. Vienkāršākais veids, kā to mainīt, ir esošās situācijas apzināšanās un izpratne par iespējamiem tās attīstības scenārijiem. Tas ļauj mums rast ilgtspējīgus risinājumus arī lauksaimnieciskajā ražošanā, skaidro Dace Griķe.

Lai nenoplicinātu augsni
Štīrijas reģionā Austrijā jau izsenis ir attīstīta graudkopība, augļkopība, cūkkopība un kailsēklu ķirbju audzēšana eļļas ieguvei. Tur pārsvarā ir saimniecības, kuru ražošana balstās vidēji uz 40 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Augmaiņas ievērošana aramzemes platībās ir viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem pīlāriem katra lauksaimnieka praksē. Augsnes auglībai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Līdzīgi kā Zemgalē, arī Štīrijā ir mālainas augsnes, tikai tās veidojušās nevis uz dolomīta, bet bazalta cilmiežiem. Atsevišķās vietās mālainajā zemē varēja manīt nelielu granīta akmeņu piejaukumu, kas liecina, ka kalcija saturs tajās ir zemāks nekā Zemgales reģiona augsnē. Tās īpašības un nogāžu slīpums ir pamatoti iemesli, kāpēc konvencionālām Austrijas lauku saimniecībām augšņu agroķīmiskās analīzes jāveic reizi divos gados, bet bioloģiski ražojošām tas ir ikgadējs pasākums, stāsta D. Griķe. Tāpat kā pie mums, Štīrijā pēc P (fosfora) un K (kālija) rādītājiem ik gadu tiek sagatavoti mēslošanas plāni, īpašu uzmanību veltot organiskās vielas saturam augsnē.

Kā vienu no nozīmīgākajām lauksaimniecības nelabvēlīgās ietekmes uz vidi izpausmēm Bauskas pusē redzam upju aizaugšanu, ko galvenokārt izraisa minerālā mēslojuma izskalošanās no lauksaimniecības zemēm. Štīrijā ir ļoti līdzīgi, tikai situācija ir vēl nopietnāka stāvo nogāžu dēļ. Saimniekojot nevienmērīga reljefa teritorijā, augsnes izskalošanās notiek daudz straujāk. Atbildīgie dienesti, kas uzrauga zemkopību valstī, veic organiskās vielas dinamikas kontroli katrā laukā, katrā saimniecībā.
Lauksaimnieka pienākums un atbildība ir nenoplicināt augsni, kas ir galvenais resurss, bet savu agroekosistēmu pārvaldīt tā, lai uzturētu un palielinātu tās auglību. Ja tomēr ir konstatētas erozijas pazīmes un ir notikusi augsnes auglīgā slāņa noslīdēšana, zemnieks maksā par videi nodarīto kaitējumu un atlīdzina izmaksas, kas pašvaldībai radušās, to novēršot. Arī par augšņu agroķīmisko izpēti saimnieks maksā no savas kabatas. Mēslošanas plānus laukkopis var sagatavot pats, bet bieži tas ir lauksaimniecības kameras sniegts pakalpojums, maksa, kura tiek aprēķināta atbilstoši mēslojamo platību un kultūraugu daudzumam.