Citādas dobes, lai mazāk jārok

Dobju ierīkošanas klasika ir augsni sastrādāt un vēlāk to kaplēt un rušināt. Taču mazpamazām dārzos parādās arī mulčētās, augstās, salmu/siena, atslēgas un pat paugurdobes. Kas tās tādas un kā tās izveidot, stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Ilustrācijai arī nedaudz no autores pieredzes.

Vēl pirms gadiem pieciem es gandrīz nemaz neinteresējos par dažādām dobju veidošanas tehnikām. Augsni sastrādāja ar traktoru, safrēzēja, un tad sēju vai stādīju tik iekšā. Tas bija ātrākais un ērtākais veids. Tad uznāca karsti sausās vasaras, kas piespieda domāt par pirmajām novirzēm no tradicionālā dārzkopības kursa. Bet tagad, kad man jāapgūst jauna teritorija un nav nedz tehnikas, nedz mīkstas melnzemes – eksperimenti ir pat vieglākais ceļš, kā tikt pie dārza dobēm. Pašlaik līdzās pāris tradicionālajām dobēm (pagaidām, jo tādas tās nepaliks) man ir arī mulčēta platība, augstās dobes, paugurdobes un izklaidei vēl arī spirāldobe.

LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils stāsta, ka galvenais nosacījums dažādu netradicionālu dobju veidošanai ir materiāla un palīgmateriālu pieejamība. Ja kaut kas jāved nesamērīgā attālumā, speciāli jālīgst transports vai jāpērk par lielu naudu, tad tā vairs nav racionāla izvēle. Tāpat dārzkopības speciālists uzsver, ka vairāku tehniku dobes būtu vēlamāk veidot rudenī, kad ilgstošos nokrišņos dobes kārtīgi izmirkst un dabiski pieejami dažādi dārza pārpalikumi, rudens lapas, siens, salmi.

Pirmo reizi ķēros pie mulčēšanas, kad kādā sausā vasarā nebija vaļas regulāri apliet siltumnīcu. Savācu izžuvušos rudzu salmus un noklāju augsni starp tomātiem. Eksperiments izdevās. Zeme siltumnīcā turējās mitra, aplejot tā neskalojās uz celiņiem, zem rudzu salmiem neauga nezāles. Tad nomulčēju arī puķes un visbeidzot lauka dārzeņus. Tos mulčēju ar svaigi pļauto zāli. Rezultāts bija dažāds – ievēroju, ka dažām kultūrām, piemēram, burkāniem un zirņiem, mulča nepatika.

Māris Narvils atgādina, ka, mulčējot ar svaigu zāli, galvenais ir to nelikt ap pašu augu. Tāpat ir svarīgi sekot līdzi, vai ir uzklāts atbilstošs biezums. Ja zeme zem mulčas tomēr izkalst, tad slānis ir par plānu. Tāpat ar zaļo zāli nevajadzētu mulčēt kultūras ar īsu dzīves ciklu, piemēram, spinātus, redīsus, salātus, dilles. Vēlams arī nemulčēt ilgāk par jūnija beigām, lai nepārdozētu ar slāpekli.

Taču mulčēt var arī ar sienu un salmiem. Tāpat M. Narvils slavē pērnās lapas kā labu mulču, tik jāskatās, lai mazie dīgsti tiek lapu slānim cauri. Var darīt tā, ka slāni paver uz to brīdi, kamēr augi vēl maziņi. Mulčētās dobes pa ziemu tā neizsalst, pavasarī tajās var ātrāk sākt rosīties. Bet jāatceras, ka uz aukstas zemes mulču gan likt nedrīkst, jāļauj tai iesilt.