Vai tomātiem patiešām «garšo» reņģes un kafija?

Tautas metodes un receptes dārzkopībā vērtē eksperti

Internetā riņķo ne viena vien tautas metode un recepte, kā pabarot tomātus, turklāt allaž solot to labāko rezultātu. Pieredzējušie tomātaudzētāji noteikti jau daudz ko ir izmēģinājuši un zina, kas strādā. Bet iesācēji gan var apjukt – ko tad galu galā «likt galdā» tomātam? Aicinājām ekspertus – dārzniecības «Neslinko» vadītāju Elgu Bražūni un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības konsultantu Edgaru Dzelmi – novērtēt dažas no metodēm.

Metode: stādot tomātus, bedrītē ielikt pa svaigai reņģei
E. Bražūne brīdina, ka likt dēstu bedrītēs svaigas reņģes vai zivju atliekas ir bīstami, jo tās sadaloties var apdedzināt tomātam saknes. Tas aizkavēs stāda ieaugšanos, un pie stiprāka apdeguma stāds var pat aiziet bojā. Ieraktās reņģes var saost arī dzīvnieki un, cenšoties pie tām tikt, izpostīt tomātu stādījumus. Tā vietā E. Bražūne iesaka rīkoties šādi: kad iestādīti tomāti, svaigās reņģes ierakt augsnē aptuveni 20 centimetru no stāda saknes, pa vienai katrā pusē, tas pietiks tomātam visai sezonai.
Arī E. Dzelme piekrīt, ka dēsta bedrē likt zivs atliekas nav ieteicams, taču lielāku platību īpašniekiem viņš iesaka izmantot zivju miltus, kurus ir vieglāk iestrādāt augsnē.

Metode: olu čaumalas iestrādā augsnē, kurā aug tomāti
E. Dzelme stāsta, ka olu čaumalas lieto kā kalcija papildavotu – tā trūkums izraisa tomātu slimības. Noteikti gan vajagot pēc iespējas smalkāk čaumalas sasmalcināt.

E. Bražūne iesaka sasmalcinātās čaumalas izkaisīt visā platībā un iestrādāt augsnē. Tās pilnīgi noārdās trīs gadu laikā, un augi arvien no tām gūs kādu sev noderīgu minerālvielu. Olu čaumalas samērīgā daudzumā, izsējot kā graudus, augsnē var kaisīt katru gadu.

Metode: rauga raudzējums – trīs litru burkā uzraudzē 100 gramu rauga; kad rūgšanas process beidzies, glāzi iegūtā šķidruma pievieno 10 litriem ūdens un laista tomātus, tā stimulējot to augšanu
Par šo metodi eksperti izsakās kritiski. E. Bražūne atzīst, ka raugu kā augšanas stimulatoru savā saimniecībā neizmanto, jo tajā esošie mikroorganismi var nojaukt augsnē esošo mikroorganismu līdzsvaru un nav garantijas, ka tas augus stimulēs pozitīvi. Savukārt E. Dzelme piebilst, ka ir daudz labākas iespējas stimulēt tomātu augšanu ar tam speciāli paredzētiem mikroorganismiem, kuru efekts ir pārbaudīts.

Metode: ar kafijas biezumiem, kas paliek pēc dzēriena baudīšanas, mēslo augsni, kurā aug tomāti
E. Bražūne rekomendē labāk kafijas biezumus pievienot kompostam. Viņa nesaskata tajos neko tik vērtīgu, lai kaisītu tomātiem ap saknēm vai lietotu, gatavojot augsni tomātu stādīšanai.

Arī E. Dzelme norāda, ka tie labāk pievienojami kompostam, papildinot, ka kafijas biezumi patiešām noder augsnes struktūras uzlabošanai. Pat ja kafijas biezumi satur mikroelementus, ar tiem nevajadzētu pārspīlēt.