Paplašinot redzesloku un iepazīstot kultūru

Par jauniešu vērtīgo pieredzi «Erasmus+» – raidierakstā «Klačotava»

Apmaiņas programma «Erasmus+» ļauj jauniešiem apmeklēt citas valstis, satikt jaunus cilvēkus, apmainīties ar idejām, krāt pieredzi un veidot pašizaugsmi, raidierakstā «Klačotava» stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas studente Leandra Spriesle.

««Erasmus+» projektos ir iespēja aizbraukt uz kādu valsti lielākoties bez maksas, apmainīties ar idejām, domām un satikt jaunus cilvēkus pārsvarā no Eiropas, bet ir arī izņēmumi, kad var satikties ar cilvēkiem, kuri nedzīvo Eiropas Savienībā,» teic studente, «tā ir iespēja iegūt neaizmirstamas atmiņas, iemācīties kādu jaunu valodu un gūt ieskatu citā kultūrā, tradīcijās.» Šī Eiropas Savienības (ES) programma atbalsta izglītību, mācības, jaunatnes un sporta jomu Eiropā.

Iespējas atnāk pašas
Raidieraksta vadītāja Kintija Gurkovska iztaujāja par izmaksām, ko sedz «Erasmus+». «Projekti iedalās dažādi. Ja tajos iesaistās skolēni no 13 gadu vecuma, tad pārsvarā visu apmaksā, un tev pašam kā nepilngadīgam bērnam ne par ko nav jāuztraucas,» stāsta Leandra, «kad esi sasniedzis 18 gadu vecumu, lidmašīnas biļetes ir jānopērk pašam, un pēc tam nauda tiek atmaksāta. Projektos nodrošināta dzīvošana, ēšana, uzturēšanās, kā arī citas ikdienas izmaksas.»

Leandra atzīst, ka lielākoties iespējas dalībai projektos «pašas atnāk pie viņas». Izmantot projektu iespējas Leandrai nereti piedāvā jauniešu organizācijas, taču reizēm viņa pati izdevību ierauga domubiedru grupās internetā. «Pati vēl neesmu uzrakstījusi nevienu «Erasmus+» projektu, bet es to gribētu izdarīt, tāpēc esmu devusies uz apmācībām, lai zinātu, kā rakstīt jauniešu apmaiņas projektus,» stāsta studente, «manā draugu lokā nav cilvēku, kas raksta projektus, bet zinu vairākus organizāciju pārstāvjus, kuri to dara.»

Jau septiņos projektos
Leandrai ir 19 gadi, un līdz šim viņa ir piedalījusies septiņos «Erasmus+» projektos. Laikam ejot, saskaitīt, cik projektos piedalījusies, viņai kļūstot grūtāk. Iespēja doties uz Briseli līdz šim jau bijusi trīs reizes.
«Pirmajā projektā piedalījos, kad man bija 14 gadi, toreiz devos uz Turciju,» stāsta jauniete, «braucām kopā ar klasesbiedreni, kura vienlaikus ir arī mana labākā draudzene. Braucām kopā vairāki cilvēki no mūsu skolas, tāpēc nebija īsti bail –vairāk tāda neziņa. Nebija vispār nekāda priekšstata par to, kas tas ir.»
Leandra plāno turpināt izmantot «Erasmus+» pieredzi, jo, viņasprāt, tā ir universāla un neatkārtojama iespēja, ko var iegūt katrs. «Tieši šogad gan dalību neplānoju, jo tagad esmu vairāk aizrāvusies ceļojumos kopā ar ģimeni un draugiem, bet projektus atstāšu nākamajiem gadiem,» stāsta Leandra.

«Lielākā vērtība šiem projektiem noteikti ir jauni draugi, kontakti, jo es joprojām sazinos ar cilvēkiem, kurus iepazinu savā pirmajā projektā, kad man bija 14 gadi,» tā Leandra, «noteikti priekšstats par citām kultūrām, jo cilvēkiem, kuriem ikdienā nesanāk tik daudz ceļot, «Erasmus+» sniedz iespēju aizbraukt un redzēt kultūras daudzveidību.»

Tradīcija «Erasmus+» ir kultūras vakari, kuru laikā projekta dalībnieki prezentē savu valsti, pastāsta par tradīcijām, kultūru, kā arī sniedz iespēju nogaršot tradicionālos ēdienus un našķus. Leandra uzskata, ka kultūras vakaros ir iespēja uzzināt vairāk par katru tautu un valsti, pat ja nav iespējas to apskatīt pašiem.

Valodas zināšanas nav noteicošais
Raidieraksta vadītāja Kintija jautāja, kādām zināšanām un prasmēm ir jāpiemīt, lai dotos uz citu valsti ar «Erasmus+» atbalstu. «Noteikti nav jābūt labām atzīmēm skolā vai superlabam angļu valodas līmenim, bet pavisam noteikti ir jābūt vēlmei braukt, darboties, iepazīt jaunus cilvēkus un jaunu kultūru,» domās dalās Leandra, «minimālas angļu valodas zināšanas nav šķērslis, jo pieredze rāda, ka kāds aizbrauc uz projektu ar mazām valodas zināšanām, bet iegūst visvairāk draugu ar savu personību un šarmu.»

Leandra stāsta, ka projektā parasti piedalās cilvēku grupa no vienas valsts, retāk kāds brauc viens, tāpēc – ja angļu valodas zināšanas nav tik labas, lai patstāvīgi kaut ko saprastu, vienmēr ir kāds, kas var palīdzēt.
Leandra atklāj, kā Latviju prezentē kulturas vakaros: «Pārsvarā tā ir īsa prezentācija un ieskats par valsti: galvaspilsēta, karoga krāsas, īpaša nozīme karogam. Visiem vienmēr ir aktuāli iemācīties «mēles mežģus», nogaršot ēdienus un dzērienus, kuri paņemti līdzi, un parasti ir tematiski noformēts galds.» Leandra kopā ar raidieraksta vadītāju Kintiju pagājušā gada vasarā kopā devās uz Norvēģiju, kur projekta norise iekrita tieši Līgo svētkos. Kultūras vakaru izdevās apvienot ar latviešu saulgriežu svētkiem, kuru laikā jaunietes ārvalstu kolēģiem galdā cēla Jāņu sieru, kvasu, mācīja pīt vainagus un iepazīstināja ar citām mūsu tautas tradīcijām. Leandra stāsta, ka interese par citu valstu valodām projektos ir aktuāla, jo jaunieši bieži vēlas iemācīties pateikt kaut ko «citas tautas mēlē».

Atmiņā Brisele
«Erasmus+» entuziaste Leandra ir ne tikai guvusi pieredzi citās valstīs, bet arī uzņēmusi citu tautu viesus Latvijā, kad projekts norisinājās skolā, kurā viņa savulaik mācījās. «Tajā laikā vēl dzīvoju nelielā pilsētā, nevis Rīgā, un projekta dalībnieki pirmo reizi bija tik mazā pilsētā, tāpēc viņiem viss šķita ļoti interesanti. Tikāmies ziemā, un daudziem šķita – kā var būt tik auksts?!» stāsta jauniete, «viņi bija no siltākām zemēm, tāpēc bija interesanti parādīt Latviju ne pašā siltākajā un krāšņākajā laikā. Bieži vien dzirdu no citiem arī to, ka Latvija un mūsu pilsētas ir ļoti mazas.»

«Spilgtākā atmiņa no projekta ir viena no trīs reizēm, kad biju Briselē. Šo valsti [Beļģiju – red.] visi noteikti saista ar Eiropas Parlamentu, un arī man vienā no projekta reizēm bija iespēja doties uz parlamentu, piedalīties tādā kā konferencē, sēdēt deputātu vietās un izteikt savu viedokli,» atceras Leandra, «tas noteikti ir atmiņā paliekoši.» Jauniete pastāsta, ka viņu nebiedēja izteikšanās un atrašanās Eiropas Parlamentā, kā arī sēdēšana deputātu vietās, bet nelielu uztraukumu radīja drošības kontrole pirms iekļūšanas ēkā, jo tā bijusi tikpat nopietna kā lidostās. Pārsteigumu viņā izraisījušas Eiropas Parlamenta telpas, kuras līdz tam klātienē nebija redzētas, tāpēc realitātē viss šķitis daudz lielāks un iespaidīgāks.

Priecē iespējas
Leandra atzīst, ka «Erasmus+» projektos saskata maz mīnusu, bet viens no tiem ir atrašanās tālu prom no mājām un sveša vide. «Visticamāk, istabiņā nāksies dzīvot kopā ar citu cilvēku no citas valsts, un tas var šķist bailīgi, ja iepriekš neesi izbraucis ārpus Latvijas robežām, ja esi pieradis pie privātuma un savas istabas,» skaidro jauniete, «daudzi to uzskata par plusu, bet cilvēkam, kurš pirmo reizi dodas šādā projektā, tas ir kaut kas jauns un var šķist nedaudz bailīgi. Citādi es saredzu tikai plusus, jo tā var aizceļot uz sen lolotu galamērķi par velti. Cilvēki projektos bieži piedalās tēmas dēļ, un tad galamērķis pat nav svarīgs.»

Kā motivāciju piedalīties «Erasmus+» programmā Leandra min redzesloka paplašināšanos, kas, viņasprāt, ir lielākais ieguvums. «Sēžot Latvijā, tu neieraudzīsi visu pasauli. Braukājot apkārt un iepazīstot citu valstu cilvēkus, tiek paplašināts skatījums un mainās domāšana par daudzām lietām,» pārdomās dalās jauniete, «arī es pavisam noteikti esmu mainījusi savu domāšanu par dažādām lietām uz labo pusi.» Leandra priecājas, ka šādi projekti pastāv, un tas sniedz daudz iespēju jauniešiem no ES valstīm. «Mana mamma un vecmāmiņa tik ļoti priecājas, ka mums ir šādas iespējas un varam brīvi ceļot, jo viņu laikos, kā mēs to zinām, tas nebija tik brīvi,» tā Leandra, «mani vecāki ļoti priecājas, ka es šīs iespējas izmantoju.»

Programmā «Erasmus+» jaunatnes jomā var piedalīties jaunieši no 13 līdz 30 gadu vecumam. Dalība ir laba pieredze arī tiem jauniešiem, kuri vēl nav sapratuši, ko vēlas darīt nākotnē, secina Leandra. ◆

Pilnu raidieraksta «Klačotava» sēriju klausies platformas «YouTube» profilā «ViedDoma».