Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bijušais NBS komandieris Juris Dalbiņš: Šobrīd ekonomiskās intereses ir izvirzītas augstāk par drošību

Spriedze saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ir ārkārtīgi liela un arvien tiek modelēti iespējamie attīstības scenāriji. ASV jau brīdināja par provokācijām no Krievijas puses, lai attaisnotu uzbrukumu, un pēdējo dienu notikumi rāda, ka šādu incidentu skaits arvien pieaug. Par notiekošo Ukrainā Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” savu viedokli pauda bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Juris Dalbiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Intervijā viņš norādīja, ja Latvija palīdz Ukrainai ar militāriem resursiem, tad mūsu valstij nekavējoties jādomā par militāro resursu rezervju atjaunošanu, ziņo portāls lsm.lv.

Klausīties interviju:

J. Dalbiņš norādīja, ka palīdzība Ukrainai ar militāriem resursiem Krievijas agresijas apstākļos “ir zināma goda lieta” un Latvijai to iespēju robežās vajadzētu darīt. Piemēram, pirms neilga laika, reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, valdība atbalstīja pretgaisa aizsardzības sistēmas “Stinger” dāvinājumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tomēr Dalbiņš uzsvēra, ka Latvijai vienlaikus jādomā par savu rezervju atjaunošanu. 

Dalbiņš sacīja: “Mums ir jāatjauno savs arsenāls, savi ieroči. Un šinī brīdī par to ir jādomā apsteidzoši, nevis plānojot kārtējā gada budžetā kaut ko. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ir jārīkojas tagad un tūlīt, jo pretējā gadījumā… Arī tas kopējais NATO drošības un aizsardzības potenciāls – tā arī ir mūsu atbildība. Mums ir jākļūst vēl stiprākiem. 

Ja kāda ir vēlme vai interese kaut kur bāzt savas rokas, lai viņiem ir jārēķinās ar vēl stiprāku pretreakciju.”

Viņš akcentēja, ka Latvijas militārās gatavības uzturēšana ir svarīga un vajadzētu gatavoties dažādām situācijām. Arī starptautiskās militārās mācības, kas patlaban notiek Latvijā, viņš raksturoja kā normālu un apsteidzošu rīcību: 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Tās nav provokācijas, tā ir mūsu reakcija uz to, kas var notikt. Un tai ir jābūt apsteidzošai, nevis sagaidot to brīdi, kad tas jau ir noticis.”

Vaicāts, ja Krievija iebrūk Ukrainā, cik apdraudēti ir Latvijas iedzīvotāji, Dalbiņš atzīmēja, ka šādā scenārijā svarīgākais būtu apzināties, ka Latvija ir tieši kaimiņos notiekošajam.

“Mēs tajā brīdī kļūstam par valsti, kurai ir robeža ar karadarbībā iesaistītu valsti – visa Krievijas, visa Baltkrievijas robeža. Tad rēķināmies ar to, mēs esam pretējā puse,” sacīja bijušais NBS komandieris. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat viņš pauda pārliecību, ka notiekošais uz Ukrainas-Krievijas robežu lielā daļā Latvijas sabiedrības rada nopietnu satraukumu un bažas. “Protams, tas netiek izrādīts ārēji, cilvēki to [satraukumu] sevī [tur], (..) lai nebūtu šie skaļie vārdi jāsaka, jo mūsu vēsture zina, ko tas nozīmē.”

Lai arī Dalbiņš uzskata, ka Krievija neveiks tiešu militāru uzbrukuma Latvijai, viņš neizslēdza iespēju, ka Krievija varētu īstenot dažādas civilmilitāras operācijas, piemēram, kiberuzbrukumus vai “citas diversijas”.  Arī šajā ieskatā bijušā NBS komandiera ieskatā laicīgi jāpiesaista resursi, lai šādus pavērsienus novērstu. 

Foto: Latvijas radio

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.