Valdlauču krustojumā uz Bauskas šosejas būs izmaiņas satiksmes organizācijā

Saistībā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem no 2.marta līdz 18.martam tiks ieviestas izmaiņas satiksmes organizācijā Bauskas šosejas (A7) krustojumā ar autoceļu Valdlauči-Rāmava (V1) jeb Valdlauču krustojumā, aģentūru LETA informēja VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) pārstāvji.

Bauskas šosejas posms pie krustojuma būs slēgts, un satiksmi abos virzienos organizēs pa pagaidu apbraucamo ceļu līdzās Bauskas šosejai. Savukārt gājēju pārvietošanās posmā tiks nodrošināta pa 1,5 metrus platu šķembu seguma joslu līdzās apbraucamajam ceļam.

Maksimālais braukšanas ātrums uz apbraucamā ceļa ierobežots līdz 30 kilometriem stundā. Tāpat kā līdz šim, satiksmi Valdlauču krustojumā regulēs ar luksoforu. Ierobežojumu dēļ jārēķinās ar papildu laiku ceļā.

Pavasarī Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, un autovadītājiem, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju, būs jārēķinās ar ilgāku laiku ceļā. Lai mazinātu neērtības, tiks izbūvēti lokāli apbraucamie ceļi, pa kuriem tiks organizēta transporta kustība. Satiksmes organizācija būvdarbu laikā var bieži mainīties.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 kilometri joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 kubikmetri smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem, informē LVC.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 metru, bet betona barjeru – 4000 metru. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā, tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Jau ziņots, ka 2021.gada jūlijā tika noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt-būvēt-finansēt-uzturēt” modeļa.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumus, “Kekava ABT” izvēlēts kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds “TIIC 2 (SCA) SICAR”, ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē.

Lai nodrošinātu Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu, tai skaitā tā projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, Satiksmes ministrijai tika dota atļauja laikposmā no 2021. līdz 2043.gadam uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, kas nepārsniedz 265,729 miljonus eiro, bruto pieejamības maksājuma segšanai, un valsts budžeta ilgtermiņa saistības 38,205 miljonu eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumiem.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.