Valdība apstiprinājusi “Rail Baltica” būvniecības darbības posmā Vangaži-Salaspils-Misa

Valdība otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz dzelzceļa projekta “Rail Baltica” būvniecības darbību akceptēšanu “DTD2” posmā (Vangaži-Salaspils-Misa) Salaspils un Ropažu novada teritorijā.

SM skaidro, ka “Rail Baltica” sākotnējās detalizētās izpētes katrā no Baltijas valstīm tika veiktas atsevišķi, tādēļ ir veikta sākotnējo tehnisko risinājumu konsolidācija, risinājumus izvērtējot no “Rail Baltica” kā pārrobežu projekta perspektīvas. Konatstēts, lai izpildītu vienotā projekta ilgtspējīgas darbības tehniskās prasības, ir nepieciešama dzelzceļa līnijas novietojuma precizēšana posmā Salaspils un Ropažu novada teritorijā.

Ministrijā norāda, ka precizēto sliežu ceļu garums paredzētās darbības teritorijas robežās ir aptuveni 18,5 kilometri, kas pārsniedz desmit kilometrus, tādēļ atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” Vides pārraudzības valsts birojs 2022.gadā pieņēma lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras piemērošanu paredzētajai darbībai.

IVN ziņojums sagatavots, pieaicinot dažādu nozaru ekspertus, tostarp sertificētus dabas ekspertus. IVN ziņojumā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, sabiedrību, iedzīvotājiem, dabas vērtībām un citiem aspektiem gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā, norāda SM.

Tāpat ziņojums veidots, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī sabiedrības līdzdalības procesā, tostarp no sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem.

Pērn jūnijā IVN ziņojumu iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā, kas oktobrī par IVN ziņojumu izdeva atzinumu “Rail Baltica” būvniecībai posmā Vangaži-Salaspils-Misa.

Dzelzceļa likums nosaka, ja atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ir sagatavots IVN ziņojums un saņemts kompetentās institūcijas atzinums saistībā ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā, kā arī šis objekts ir iekļauts Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā, lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, izvērtējot attiecīgo pašvaldību viedokli, pieņem Ministru kabinets.

Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1435 mm – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka “Rail Baltica” infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.