Atsaucoties uz laikraksta «Bauskas Dzīve» 22. septembra publikāciju «Katram var būt sava vērtību sistēma», nolēmu izteikt savas domas.
Atsaucoties uz laikraksta “Bauskas Dzīve” 22. septembra publikāciju “Katram var būt sava vērtību sistēma”, nolēmu izteikt savas domas.
Ticīgam cilvēkam nepatīk popularitāte. Es arī ļoti negribu, lai avīzītē minētu manu uzvārdu. Kristībā man dots arī otrs vārds – Marija. Ar to es arī parakstīšos. Jau vairākus gadus mācu sākumskolas bērniem kristīgās ticības pamatus. Sākumā – bezmaksas pulciņā, vēlāk – maksas. Ir skumji un sāpīgi vērot, kā liela mūsu tautas daļa aiziet pašiznīcināšanās ceļos – alkoholisms, narkotikas, pārpildīti cietumi, alkatība, mantrausība…
Uz mazu brītiņu iztēlosimies, kā būtu, ja itin visi ievērotu ļoti vienkāršus likumus – desmit Dieva baušļus.
Negribu strīdēties ne ar publikācijā minēto Jāni, ne ar Guntaru. Lai Dievs varētu ienākt mūsu sirdī, mums ir jāatver Viņam savas sirds durvis. Kurš tās aizslēdz, tas arī nevar saprast ne Dievu, ne ticību. Jāni un Guntar, man jūsu ir ļoti žēl! Gluži tāpat arī tam, kas pasauli redz krāsās, ir žēl neredzīga cilvēka. Piedāvāju izlasīt iepriekšējos gados mācītu bērnu atsauksmes par kristīgās ticības nodarbībām. Īstā patiesība taču runā ar bērna muti. Lai tad arī katrs pats spriež, vai šis priekšmets ir vai nav jāmāca skolās. Tomēr piebilstu – ir taču dota brīva izvēle: vai nu bērnam mācīt ētiku vai kristīgās ticības pamatus. Vai laikā, kad latviešu tauta ir sarukusi līdz iznīcības draudiem, kļuvusi lieka arī elementāra ētika?
Marija
Fragmenti no bērnu rakstītā
– “Dievs mums palīdz tad, kad mēs Viņam ticam. Ja neticam Dievam, tad jau sanāk, ka ticam sātanam. Nē, nē! Es ticu Dievam. Man ir žēl, ka daudzi Viņam netic. Ja visi ticētu – tad nenodzertos, nezagtu, nesistu citus, nelietotu narkotikas. Ja visi ticētu – tad ļaunajam būtu jāpazūd no zemes uz visiem laikiem. Tu arī vari ticēt Dievam.”
Ivita
– “Es ticu Dievam. Mamma man neļauj lūgties, bet es vienalga ticu. Dievs mīl visus. Man patīk, ka mēs lūdzamies par slimajiem bērniem.” Inta
– “Dievs, Tu es tik liels un varens! Piedod man visus ļaunos darbus, ko esmu darījusi! Es gribu aizlūgt par tiem cilvēkiem, kuri nepazīst Tevi. Apžēlojies par viņiem! Lūdzu, pieskaries katram bērnam, lai viņi nekad nesāk dzert kā viņu vecāki!”
Vita
– “Esi slavēts, Dievs, mūsu Tēvs debesīs! Es Tev pateicos par šo skaisto dienu! Piedod man, ko esmu sliktu darījis! Es gribu lūgties par visiem slimajiem un grēcīgajiem. Lai neviens nedarītu sliktus darbus, bet visi mīlētu cits citu!” Jānis
– “Vislabāk man patika, ka mācījāt par Dievu. Kad es atnācu uz šo klasi, tikai tad es sapratu, kas ir Dievs.” Sanita
– “Es nekad neaizmirsīšu, ko Jūs mums mācījāt par Dievu.”
Ina
– “Paldies par to, ka mācījāt par Dievu, ka pirmo reizi aizvedāt uz baznīcu, ka es tiku nokristīta.” Liene
– “Jūs vienmēr mācījāt darīt labu, ne ļaunu. Nekad nepārstājiet ticēt un lūgt Dievu par mums! Lai Dievs Jūs svētī!”
Laura
– “Jūs man iemācījāt ticēt Dievam. To es nekad neaizmirsīšu.”
Jūlija
– “Skolotāj, man būs grūti šķirties no Jums. Visvairāk man patika, ka mācījāt par Dievu. Es nemaz nezinu, kā Jums pateikties par skaistajām kristībām. Tas bija visjaukākais manā dzīvē.”
Alfons
– “Es gribu aizlūgt par savu tautu. Ak, kungs, apžēlojies par mums, jo mēs esam grēcīga tauta. Māci mums pareizi dzīvot! Neļauj tautai aiziet bojā! Atpestī mūs no ļauna!” Ivita
