Pamēģiniet iztēloties, kā izskatās simtiem krāsainu kokvilnas paklāju, ko āfrikāņu sievietes izklājušas žāvēties upes krastā.
Pamēģiniet iztēloties, kā izskatās simtiem krāsainu kokvilnas paklāju, ko āfrikāņu sievietes izklājušas žāvēties upes krastā. Vai arī Dānijas zemkopju lauki, kas ir kā ar lineālu ievilktas rūtiņas zemes vaigā.
Augu diennakti
To un vēl daudzko citu attēlos fiksējis fotogrāfs Žans Arthuss-Bertrands. Viņa izveidotā fotoizstāde “Zeme no augšas” kopš 2001. gada ceļojusi pa Eiropu. Ekspozīciju, par kuru iepriekš daudz lasīts presē, man laimējās redzēt Portugāles galvaspilsētā Lisabonā.
Izstāde Komercijas laukumā Težu upes krastā tika atklāta šī gada 17. maijā. Atšķirībā no ekspozīcijām citviet Lisabonā tā bija apskatāma augu diennakti līdz 30. septembrim.
Vakara krēslā starp izgaismotos statīvos izvietotām lielformāta fotogrāfijām staigāja cilvēki, skanēja klusināta mūzika, kas netraucē iedziļināties attēlotajā. Kolēģi un paziņas man ir vaicājuši, vai tiešām tur neviens nemēģināja kaut ko apgāzt, sasist, sabojāt. Nekā tāda! Izstādē dzirdēju pasaules visdažādākās valodas, un cilvēkus vienoja interese par skatāmo. Visu vasaru vislabākie ienākumi noteikti bija Komercijas laukumā izvietoto kafejnīcu īpašniekiem, jo, arī sēžot pie galdiņiem, varēja baudīt izstādes noskaņu.
Sagrauj ilūzijas
Ideja par šādu pasaules attēlu skati pieder franču fotogrāfam Žanam Arthusam-Bertrandam. 1995. gadā ar UNESCO Ekoloģisko zinātņu departamenta atbalstu viņš sāka realizēt projektu, ko ilgi bija glabājis sirdī.
Apmēram trīstūkstoš stundu pavadot 30 līdz 3000 metru augstumā virs zemes, Ž. Arthuss-Bertrands ar firmas “Canon” aparatūru fotografēja dažādas vietas 100 valstīs. Izstāde “Zeme no augšas” ir fotogrāfa vēstījums pasaules sabiedrībai, liekot aizdomāties par pārmaiņām uz planētas un tās iedzīvotāju nākotni 21. gadsimtā.
Projekta sākotnējais mērķis bija izveidot no helikoptera fotografētu attēlu kopumu par skaistākajām vietām pasaulē. Taču šīs bildes rāda arī vietas, kur notikušas ekoloģiskas katastrofas – to, kas palicis no mājām, pilsētām pēc vulkāna izvirdumiem, orkāniem, zemestrīcēm. Viņš atgādina, kā mainās daba, kad tās loģikā un vienkāršībā, vēloties nopelnīt, iejaucas cilvēks, sagraujot ekoloģisko sistēmu. Tādi ir attēli no izsusējušās Arāla jūras apkārtnes Kazahstānā.
Tie ir arī amerikāņu kareivju kapi 40 kilometru teritorijā Francijā pie Verdenas un pārapdzīvotās Kioto pilsētas debesskrāpji Japānā. Ar saviem darbiem Ž. Arthuss-Bertrands cenšas uzrunāt cilvēkus, brīdinot, ka ekonomiskās intereses, biznesa attīstība var neatgriezeniski pazudināt to, ko radījusi daba.
Šos iespaidīgos skatus var aplūkot arī interneta mājaslapā .
No gaisa balona
Fotogrāfs Žans Arthuss-Bertrands ir dzimis 1946. gada 13. martā. Viņa intereses ir daudzpusīgas. Trīsdesmit gadu vecumā Ž. Arthuss-Bertrands kopā ar sievu devās uz Keniju. Tur kādā rezervātā viņi pētīja lauvu dzīvi. Iespaidus par dzīvniekiem, dzīvi un cilvēkiem Āfrikā fotogrāfs apkopoja grāmatā. Šajā laikā Žans Arthuss-Bertrands aizrāvās ar fotografēšanu no gaisa balona, veidojot aerofotogrāfijas. Tas viņam lika iemīlēt zemi un kļūt par īstu zaļā dzīvesveida un dabas aizstāvi.
Dzīvojot Francijā, viņš sadarbojies ar vairākiem preses izdevumiem, piedāvājot dabas, ceļojumu, sporta pasākumu fotogrāfijas, dokumentējis desmit Parīzes–Dakaras rallijus, regulāri publicējis grāmatas par tenisa čempionātiem. 1989. gadā Žans Arthuss-Bertrands 100 fotogrāfijas apkopoja izdevumā “Trīs dienas Francijā”. Viņa aerofotogrāfijas publicētas lielākajos pasaules preses izdevumos.
***
Fakti
Izstāde “Zeme no augšas” bijusi apskatāma:
– 2001. gadā Kopenhāgenā un Orhūsā,
– 2002. gadā Stokholmā, Oslo,
– 2003. gadā Tronheimā, Reikjavīkā, Gēteborgā, Slagelsē, Amsterdamā,
– 2004. gadā Vīnē un Lisabonā.
– 2004. gada 28. septembrī Kopenhāgenā atklāta Žana Arthusa-Bertranda 100 lielformāta fotogrāfiju izstāde “Zirgi”.
***
Uzziņai
Līdzās attēliem izstādē “Zeme no augšas” sniegti dažādi fakti.
– Kopš 1950. gada pasaulē preču un pakalpojumu piedāvājums pieaudzis septiņas reizes. Gaļas un zivju produktu ražošana pieckāršojusies.
– 20 procentiem pasaules iedzīvotāju regulāri trūkst dzeramā ūdens, 40 procentiem nav pieejama elementāra higiēna, 40 procenti iztiek bez elektrības.
– 826 miljoniem cilvēku ir nepietiekams uzturs, un puse pasaules iedzīvotāju dienā spiesti iztikt ar summu, kas ir mazāka par 2 ASV dolāriem.
– Tikai piektā daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo industriāli attīstītās valstīs, kur izvērstu ražošanas procesu dēļ daba tiek pamatīgi un masveidīgi piesārņota.
– Četras piektdaļas iedzīvotāju mitinās jaunattīstītās un mazattīstītās valstīs, lielā nabadzībā.
