Ceraukstes pagasta tradīciju sarakstu parasti sāk ar norisēm, kas piederīgas Viļa Plūdoņa dzimtajām mājām «Lejenieki».
Ceraukstes pagasta tradīciju sarakstu parasti sāk ar norisēm, kas piederīgas Viļa Plūdoņa dzimtajām mājām “Lejenieki”. Muzejs, Zaķīšu pirtiņa, Mēmeles krasta ainavas un šeit organizētie sarīkojumi zināmi pašu rajonā un ārpus tā. Pārlūkojot vēl citu rosību, kas dienišķās stundas bagātina ar vēsturisku pieredzi, patriotismu, grāmatu gudrībām, pašvaldības kultūras darba organizatore Inita Gilberte vedināja pievērst uzmanību darbam ar pirmsskolas vecuma bērniem. Un tā nedēļā, kad tika svinēta Miķeļu un Skolotāju diena, viesojāmies “Dzirnaviņās” un “Mūsā”.
Saudzējošais izziņas ceļš
Patiesi, noskaidrojās, ka Ceraukstes pagasts ir viens no retajiem, kur gādā par maziem bērniem, kamēr daudzviet pirmsskolas iestādes ir pārtraukušas darbu vai pārprofilētas. “Dzirnaviņas” savulaik bija diennakts bērnudārzs, kur vairākās grupiņās uzņēma gandrīz 100 bērnu. To atceras šīs iestādes kādreizējā vadītāja, tagad Griķu pamatskolas direktores vietniece mācību darbā Daiga Vīlipa. Saistība ar “Dzirnaviņām” ir joprojām – šeit viņa vada arī mācību stundas sākumskolas klasēs, šeit bērnudārza grupiņu apmeklē D. Vīlipas mazais dēliņš Kristers. Varbūt tādēļ tik sirsnīgi raisās stāstījums par iestādi, kur veidojas mazā cilvēka pieredze. Ir vairāki bērni, kas šeit apmeklējuši dārziņa grupiņu, vēlāk turpinājuši mācīties, beiguši ceturto klasi un no sākumskolas pārcēlušies uz Griķu pamatskolas lielo ēku, kur strādā 5. – 9. klašu audzēkņi un pedagogi. Tāds ceļš ir drošs un saudzējošs – uzskata pamatskolas vadība.
D. Vīlipa, rādot grupu telpas, stāsta: “Visu, ko šeit audzinātājas māca, ko bērni padara, izliekam apskatei. Lai vecāki zina, ko prot viņu mazuļi, lai būtu mijiedarbība. Ir novērots, ka mājās bērniem ļoti pietrūkst sarunu ar tēti vai māmiņu. Ceram, ka dārziņā paveiktais dod vielu šim tik vajadzīgajam dialogam.” Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu grupā atrodas īpaša vēstuļu kastīte, kurā katrs var ievietot savas rakstveidā izteiktās domas. Arī tā var rosināt sarunas.
Atradina no pamperiem
Auklīte Ieva Timpare atzīst: “Nav viegli strādāt vienā grupā ar pusotra līdz četrus gadus veciem bērniem. Dažs mazais audzēknis vēl grib mammas pupu.” Daiga savukārt, vērodama, kā sokas viņas dēliņam, bilst: “Manuprāt, bērna attīstība šādā grupiņā ir ļoti strauja. Biju pārsteigta, kā manējais, vēl nebūdams divus gadus vecs, prata runāt un guva jaunas iemaņas. Grupiņā mazie iemācās ātrāk atvadīties no pamperiem (saka ar smaidu).”
Griķu pamatskolas direktore Guna Gausiņa, kuras pārziņā ir arī paši mazākie bērni, priecājas: “Pagājušajā vasarā pašvaldība mums piešķīra sešus tūkstošus latu telpu remontam. Izdarījām, cik vien varējām. Nomainīti logi, dažās telpās grīdas, atsvaidzināts krāsojums. Darbinieki ir atsaucīgi, viņi nebaidās radoši izpausties. Audzinātāja Ligita Neilande jauki apgleznoja vismazāko bērnu grupiņas guļamistabas sienas. Pie logiem ir jauni aizkari, to audums tika ļoti rūpīgi meklēts, lai iederētos tieši šajā telpā.” D. Vīlipa bilst: “Neviens darbinieks nav ar pātagu jādzen, visiem patīk savi pienākumi.” Ikvienā telpā ar atšķirīgiem akcentiem veidota omulīga gaisotne.
Iejūtas skaņās un krāsās
“Dzirnaviņās” dienas aizrit 39 bērniem, kuri mācās 1. – 4. klasē, 18 zēni un meitenes apgūst piecus un sešus gadus vecu bērnu sagatavošanās programmu skolai, 26 mazulīši iesaistīti bērnudārza grupiņā. Galvenais – viņiem visiem ir daudz iespēju izpausties, uzsver mācību iestādes direktore Guna Gausiņa. Bibliotēka, mūzikas klase, zāle – šīs telpas noslogotas. No Bauskas uz Cerauksti brauc vairākas speciālistes, kas strādā ar visiem bērniem. Vizuālās mākslas nodarbības vada Olita Dzelzkalēja, ritmikas stundas – Santa Zemīte. Logopēde Arkādija Pekulesa vērīgi izrunājas ar ikvienu bērnu, un daudziem atklājas valodas traucējumi, ko viņa palīdz novērst.
Uz Cerauksti bērnus ved arī no tuvējā Brunavas pagasta, kur nav sava bērnudārza. Pēdējā laikā jau veidojas pat rinda. Dzīves temps ir tāds, ka māmiņas pēc mazuļa piedzimšanas vēlas atsākt darbu.
Piecus un sešus gadus vecu bērnu grupiņā šoruden puse ir tādu mazuļu, kas nāk no mājām. Audzinātāja Aija Laukmane atzīst: “Ir grūtāk strādāt ar šiem bērniem. Rociņas viņiem nav sagatavotas rakstīšanai, mazie jūtas pārsteigti, ka viņiem jāmācās. Cenšamies, lai ikviens justos labi. No rīta atnākot, mazie uz tāfeles raksta savu vārdu. Vienā ailē virknējas priecīgo bērnu paraksti, otrā – bēdīgo. Cenšamies noskaidrot, kāds ir sarūgtinājuma iemesls.”
Sākot mācību gaitas, puikām un meitenēm ir jāiejūtas noteiktā ikdienas ritumā. Ar skolas dienu kārtību un noteikumiem viņus iepazīstināja jau 1. septembrī. Uz īpašas lapas katrs ir atstājis savas plaukstas krāsainu nospiedumu ar domu, ka apņemas ievērot noteikumus. Lielo plaukstu nospiedumus ir atstājušas audzinātājas.
Svinēs apaļu gadskārtu
Otra pirmsskolas iestāde nākamgad svinēs 40 gadu jubileju. “Mūsas” vadītāja Viola Krūmiņa šeit strādā nesen un jaunos pienākumus uzskata par kaut ko līdzīgu izaicinājumam. Darbu viņa ieguva, piedaloties konkursā. 14 gadus Viola ir bijusi bērnudārza audzinātāja Īslīces pagastā, arī tagad mēro ceļu no turienes uz Ceraukstes pagastu. Vēl pieredze gūta SOS bērnu ciematā. Tagad Violai ir vairāk rūpju – 35 bērni divās grupiņās un desmit iestādes darbinieku. Jaunā vadītāja neslēpj, ka personāls ir mainījies un visiem kopā jāveido ikdiena.
“Man vienmēr ir gribējies kaut ko mainīt. Atnākot strādāt, nevarēju samierināties, ka ieejas durvis ir tik vecas, šķita, izkritīs no eņģēm. Tagad ir jaunas. Ilgi gaidījām, kamēr saņēmām skaistus, no ekoloģiski tīra materiāla gatavotus krēsliņus. Sapņoju par guļbaļķu rotaļu mājiņām, taču tās ir ļoti dārgas. Ceru, ka pamazām atjaunosim rotaļu laukumus.”
Jaušams, ka pirmsskolas iestādē, kuru pirms pāris gadiem pašvaldība gatavojās slēgt, šīs briesmas vairs nedraud. Daži vecāki uz “Mūsu” ved bērnus no Īslīces pagasta, arī no Bauskas.
Labdarība ģimenēm
Kristīnes Puķānes dēls Māris šajā rudenī sāka mācības Bauskas 2. vidusskolā. Māmiņa saka: “Zēns ir ļoti labi sagatavots, tekoši lasa. Pašiem mums nav tik daudz laika bērnu mācīšanai, īpaši pavasaros un vasarās, jo audzējam dārzeņus. Elīza turpina apmeklēt dārziņu. Patīkami, ka liela uzmanība pievērsta arī muzikālajai audzināšanai. Jāteic liels paldies par to, ka mazuļi ir aprūpēti un izdevumi par ēdināšanu ir ļoti pieticīgi. Interesanti, ka šo bērnudārzu savulaik ir apmeklējuši mani jaunākie brāļi.”
Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Vitauts Dzenis teic: “Pirmsskolas iestāžu uzturēšana jāvērtē kā labdarība. Mēs saprotam, ģimenēm jāsniedz atbalsts. Tikai dārziņā dažam bērnam ir pilnvērtīgs uzturs trīs reizes dienā. Galvenais, ka bērni šeit izglītojas. Daudzi vecāki nepagūst mācīt atvases aizņemtības dēļ.”
***
Fakti
– Ceraukstes pagasta pirmsskolas izglītības iestādē “Mūsa” strādā desmit darbinieku, tajā skaitā seši pedagoģiskie darbinieki.
Tikai vienas audzinātājas darba alga un sociālā nodokļa maksājumi tiek finansēti no valsts pamatbudžeta mērķdotāciju veidā, gadā – Ls 2176.
Iestādes kopējais finansējums gadā – Ls 22248, t. sk. pašvaldības līdzekļi – Ls 13456, citu pašvaldību iemaksas – Ls 4766, vecāku iemaksas – Ls 2000, mērķdotācijas no valsts pamatbudžeta – Ls 2176.
Ceraukstes pagasta grāmatvedes apkopoti dati
