Kas uzvar un zaudē no pārmaiņām sporta naudas dalīšanas kārtībā?

Sporta organizācijām aizvien dzīvas atmiņas par Covid-19 pandēmijas radītajām grūtībām, kā arī kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem. Bet nu sporta nozare tiek ierauta jaunā virpulī – tā stāv nopietnu reformu priekšā, kuras aprises pagaidām iestiepjas šķietami vienkāršās patiesībās par bērnu un jauniešu fiziskās sagatavotības nozīmīgumu. Vienlaikus gan iestājoties pretstāvē ar gaidām pēc medaļām augstu sasniegumu sportā. Kā valsts turpmāk dalīs sportam paredzēto naudu – skaidrs ne visiem, turklāt informācijas apmaiņas problēmas pārliecību par jauno kārtību nestiprina.

Valsts naudas upe maina gultni

Trūkst caurskatāmības – apmēram šādi varētu rezumēt Valsts kontroles 2021.gadā veikto revīziju par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) rīcību ar piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tobrīd Valsts kontrole ieteica Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izvērtēt revīzijā identificētos jautājumus, kas saistīti ar sporta politikas izstrādi un īstenošanu, sporta nozarei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu paredzētajiem mērķiem, kā arī sporta nozares finansēšanas stratēģijas izstrādi un īstenošanu.

IZM Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts aģentūrai LETA atgādināja, ka revīzijā toreiz uzsvērts – veiksmīgāk būtu, ja valsts naudas sadalīšanas procesā nebūtu starpniekorganizācijas – finansējumu varētu dot pa tiešo. Pēc pāris diskusiju gadiem nule ieviests jauns sporta finansēšanas modelis, kur valsts dotāciju sadali sporta federācijām no Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) pārņem IZM, ar katru federāciju slēdzot individuālu līgumu.

Līdz ar naudas devēju mainījušies arī finansējuma piešķiršanas kritēriji. Saskaņā ar 2022.gadā pieņemtajām Sporta politikas pamatnostādnēm par sporta politikas misiju noteikts mērķis – vairāk fiziski un sportiski aktīvu cilvēku sportiskākai Latvijai. Misijas sasniegšanai valsts ieskatā svarīgi ir attīstīt bērnu, jauniešu, kā arī tautas sportu un augstu sasniegumu sportu. Bērnu un jauniešu sporta attīstībai valsts iezīmējusi tēriņus 40% apmērā no valsts finansējuma.

Mainīti arī nosacījumi sporta federāciju pamatdarbības finansējuma saņemšanai. Tagad federācijām jākrāj punkti, kas tiek piešķirti atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Tālāk matemātika vienkārša – jo vairāk punktu, jo lielāks finansējums. Punktu dalījums mainījies atbilstoši jaunajiem mērķiem – par labu bērnu un jauniešu aktivitātēm.

Pirmais kritērijs – sporta veidam reģistrēto bērnu un jauniešu skaits līdz 18 gadiem (šogad iespējams maksimāli iegūt 30 punktus, pērn – 15) un reģistrēto pieaugušo skaits (nemainīgi – 10 punkti), tātad kopumā par pirmo bloku iespējams saņemt 40 punktus, par 15 punktiem vairāk nekā 2023.gadā.

Savukārt otrajā blokā vērtē federāciju aktivitātes – sportistu dalību pasaules un Eiropas čempionātos (šogad – 10 punkti, pērn – 12); sarīkotie Latvijas čempionāti, kausa izcīņas kā pieaugušajiem (šogad – 10 punkti, pērn – 12), tā bērniem (šogad – 20 punkti, pērn – 12); Latvijā rīkotās starptautiskās sacensības (šogad – 10 punkti, pērn – 12); tautas sporta un senioru sacensības (nemainīgi – 5 punkti); izglītības pasākumi (nemainīgi – 5 punkti).

Tikmēr trešajā kritēriju blokā par augstajiem sasniegumiem federācijām šogad bija iespēja saņemt 40 punktus – par 10 punktiem mazāk nekā pagājušajā gadā.

Federācijām bažas par caurskatāmības trūkumu naudas sadalē

Februāra sākumā Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP), kuras sastāvā ir Ministru prezidente un 19 iecelti padomes locekļi – 8 ministri, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs un 10 sporta organizāciju vadītāji, apstiprināja sporta budžeta sadalījumu vairāk nekā 51 miljona eiro apmērā, sporta federāciju pamatdarbībai piešķirot 3,22 miljonus eiro.

Papildu 2,24 miljoni eiro atvēlēti prioritārajām sporta federācijām, kuru šogad gan ir par 5 mazāk nekā pērn – 15. Tuvākajos trīs gados vēl vairāk samazināt prioritāto federāciju skaitu gan neesot plānots, sola Zīvarts. IZM, prezentējot sarakstu, atrādīja arī federāciju iegūtos punktus, pēc kuriem rēķināta piešķiramā nauda. 15 valstij svarīgāko federāciju saraksta tapšanas fineses un finansējuma apjoms gan bija skaidrs tikai dažām iesaistītajām federācijām.

Izmaiņas finansēšanas kārtībā par lielāko ieguvēju padarīja Latvijas Futbola federāciju (LFF) – tā šogad no valsts saņems par 140 412 eiro vairāk nekā 2023.gadā. Lielāko ieguvēju rangā LFF seko Latvijas Džudo federācija, kura topā ieņem 14.vietu, saņemot par 132 407 eiro vairāk, Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS), ieņemot 2.vietu un saņemot par 131 250 eiro vairāk nekā pagājušajā gadā, kā arī 7.pozīcijā esošā Latvijas Tenisa savienība (LTS), saņemot par 130 246 eiro vairāk nekā 2023.gadā.

Jaunā sistēma visvairāk finansējumu bija samazinājusi Latvijas Hokeja federācijai (LHF), kurai pēc jaunajiem kritērijiem pienācās par 35 207 eiro mazāk nekā pērn, federācijai topā ierindojoties 10.pozīcijā.

“Esam ļoti lielā neizpratnē par tur esošo, noklusēto un publiski izziņoto – gan prioritāro sporta veidu sarakstu, gan tā sastāvu, gan mūsu atrašanos tajā – no “top3″ sporta veidiem nokrītot uz otro desmitu, pie tiem rezultātiem, kas mums ir, pie tā bērnu skaita, kas mums ir,” norādīja LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs.

Neizpratnē par pozīciju rangā ir arī Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs – viņa vadītā organizācija tajā ieņēma 15.pozīciju, saņemot par 7307 eiro vairāk nekā pērn. Viņš gan jūt “nelielu mulsumu”, jo neesot skaidrs, kā nonākts pie datiem aprēķinu veikšanai.

Latvijas Orientēšanās federācijas (LOF) prezidents Dagnis Dubrovskis, kura organizācija uzskatāma par otru lielāko zaudētāju, saņemot par 21 785 eiro mazāk nekā 2023.gadā, atzina, ka, lai gan kopumā jaunā pieeja ir atbalstāma, iepriekš, kad finansējums gāja caur LSFP, vērtēšanas kritēriji bija krietni caurskatāmāki.

Bērni pa priekšu

LVS ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs tikmēr pārliecināts, ka valsts sporta finansēšanas sistēmā pārmaiņas bija nepieciešamas jau sen.

“Iespējams, šos kritērijus ar laiku vajadzēs vēl modificēt un pielāgot, liekot vēl lielāku uzsvaru uz bērnu un jauniešu sportu, jo lielajām federācijām, kurām ir daudz bērnu un jauniešu, ir ļoti liels atbildības un pienākumu slogs,” sacīja LVS ģenerālsekretārs, piebilstot, ka atbalsta jaunos kritērijus un finansēšanas sistēmu, kas, viņaprāt, arī mazinās birokrātisko procesu, jo, lai saņemtu finansējumu, vairs nebūs jāvēršas pie divām organizācijām – LSFP un LOK.

LFF ģenerālsekretārs Arturs Gaidels arī pozitīvi vērtē jaunos kritērijus. “Domāju, ka masveidība tomēr ir svarīgākais. Bērnu skaits – tas ir primāri,” sacīja Gaidels.

Tajā pašā laikā LFF ģenerālsekretārs norādīja, ka valsts finansējums neveido lielāko daļu no federācijas budžeta. “Mums lielāko budžeta daļu veido Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) finansējumi. Mums ir patīkami, ka valsts finansējums ir pieaudzis, bet mūsu gadījumā tam nav lielas ietekmes uz mūsu budžetu,” pauda Gaidels.

Skaidrību grib ātrāk

Federācijas vērtējumu, iegūtos punktus un finansējumu būtu vēlams uzzināt krietni ātrāk, nekā tas ir šobrīd, uzskata Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) ģenerālsekretārs Toms Markss. Viņš atzina, ka pēc būtības jaunajā modelī nekas jauns nav izgudrots – tie ir tie paši LSFP kritēriji, kuros patlaban lielāks uzsvars likts uz bērnu un jauniešu sportu. “Tajā pašā laikā federācijām, kurām objektīvu iemeslu dēļ nav tik lielas masveidības, kā, piemēram, kamaniņu sportam, ir iespējas pēc sasniegumu rezultātiem nokļūt tabulas augšgalos, par ko liecina kamaniņu federācijas ceturtā pozīcija reitingā,” pauda Markss.

“Varbūt kāds gribētu vēl lielāku īpatsvaru likt uz bērnu un jaunatnes sportu, bet es būtu nedaudz piesardzīgs, jo uzskatu, ka arī federāciju aktivitātēm un panākumiem ir pietiekami būtiska loma šajā stāstā,” norādīja LRF ģenerālsekretārs, atzīmējot, ka, viņaprāt, ir rasts sabalansēts un veiksmīgs kompromiss.

Markss pauda, ka šobrīd kā galveno problēmu saredz pārtraukumu atbalstā labākajiem sportistiem, kas izveidojies, Latvijas Olimpiskajai vienībai (LOV) pārņemot LOV sastāvā esošo sportistu finansēšanu no LOK. “Sportisti nevarēja saņemt LOV finansējumu, kā rezultātā nevar realizēt savus plānus un mērķus gan saistībā ar dalību sacensībās, gan treniņnometnēs,” sacīja Markss, uzsverot, ka šai situācijai vajadzīgs steidzams risinājums.

Tāpat Markss atzina, ka pašlaik, kad pilnā sparā rit kvalifikācija uz Parīzes olimpiskajām spēlēm, finansējums ir ļoti nepieciešams.

Tūkstoši bērnu pieejami ne visiem

Visaktīvāk pret jaunajiem kritērijiem iestājies Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis. Viņa vadītā organizācija šogad izkrīt no prioritāro sporta federāciju saraksta. LBSF neapmierina lielā bērnu un jauniešu skaita un sasniegumu nozīme finansējuma aprēķināšanā. Viņš skaidroja, ka federācijas pie bērnu skaita norāda visas bērnu un jaunatnes sporta skolas, kurās ir vairāki desmiti tūkstoši audzēkņu. “Viņi saskaita sev visus tos audzēkņus, kas ir apmaksāti no valsts ar 29 miljoniem eiro. Mums – bobslejam un skeletonam – tādas sporta skolas nemaz nav,” pauda LBSF ģenerālsekretārs.

Ekmanis norādīja, ka LBSF labprāt pretendētu uz kādu daļu no sporta skolu finansējuma. “Mums ir jāapmāca jaunatne Eiropas un pasaules trasēs, ko arī darām. Līdz 2020.gadam mums bija bobsleja akadēmijas programma, kas nodrošināja pēctecību. Tam bija atbalsts no LOK, bet tagad izmaiņu rezultātā tas viss tiek likvidēts un mēs jau otro gadu nebraucam, nerūpējamies par savu pēctecību,” atklāja Ekmanis.

Tāpat Ekmanis atzina, ka kopš 2018.gada, kad tika atcelti labvēlīgie ziedojumu likumi, kas nodrošināja uzņēmumiem nodokļu atvieglojumus, ziedojot sportam, kā arī kopš pandēmijas, kara Ukrainā sākuma ir grūtības ar privātās naudas piesaisti.

“Mums ir bīstams sporta veids un tāpēc vien mums nevar būt masveidība, tāpēc vien mēs nevaram sākt ar jauniešiem,” sacīja Ekmanis. “Mēs esam mēģinājuši sākt ar 15, 16 gadus veciem jauniešiem, un ir diezgan liela vilšanās, jo tajā vecumā vēl nevar pateikt, kas no tevis iznāks,” piebilda LBSF ģenerālsekretārs.

Arī Latvijas Biatlona federācijas ģenerālsekretārs Juris Pīpkalējs norādīja uz specifikas nozīmi sporta veidā. “Biatlons savas specifikas dēļ nekad nesavāks tik daudz bērnu kā futbols, basketbols vai hokejs – mums ir ieroči un noteikts vecums, ar kādu var sākt trenēties šaušanā. Otrkārt – tas ir izturības sporta veids, kam arī ir grūtāk piesaistīt bērnus,” sacīja Pīpkalējs.

Jauna tabula nes jaunus jautājumus

Pēc publiskajā telpā izskanējušām debatēm par federāciju reģistrēto sportistu datu nesakritībām, iespējamām manipulācijām ar datiem, IZM datus pārskatīja un teju divas nedēļas pēc pirmās publicētās tabulas nāca klajā ar jauno tabulu, kurā nu jau bija redzama visu jeb 84 federāciju iesniegtā informācija, saņemtie punkti katrā kritēriju blokā, kā arī piešķirtais valsts budžeta finansējums.

Jaunajā tabulā bija redzamas izmaiņas sporta federāciju “top15” – vieglatlētikas federācija apsteidza futbola federāciju, ieņemot pirmo vietu, tenisa savienība zaudēja pozīciju motosporta federācijai (iepriekš – 8.vieta, tagad – 7.), 13.vietā ienākusi šaušanas federācija, kuras iepriekš topā nemaz nebija, par vietu augstāk pakāpās peldēšanas federācija (iepriekš bija 15.pozīcijā), taču slēpošanas federācija no 13.vietas nokritās uz pēdējo – 15. – pozīciju. No saraksta izkritusi bija džudo federācija, kas iepriekšējā tabulā bija viena no federācijām, kam pienācās lielākais finansējums, nodrošinot topā 14.vietu.

Komentējot sabiedrībā apspriestās federāciju datu nesakritības, IZM Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts norādīja, ka arī iepriekšējos gados noticis liels skaidrojošais darbs. “Vēlamies uzticēties federācijām, jo, tikai uzticoties, mēs varam virzīt budžetu uz priekšu,” sacīja Zīvarts.

LPF prezidents Aivars Platonovs atzina, ka federācijām ir bijusi dažāda interpretācija par to, ko IZM no tām prasījusi.

Platonovs atklāja, ka peldēšanas federācija sazinājusies ar IZM, lai noskaidrotu, kādi dati jāiesniedz sportistu reģistrā. Ministrija LPF atbildējusi, ka jānorāda bērni vecumā no 10 līdz 18 gadiem, kuri piedalījušies vismaz 2 sacensībās gada laikā. Tomēr šāda informācija nebija pieejama visām sporta organizācijām.

LPF prezidents pauda, ka IZM no citām federācijām ir pieņēmusi sportistu reģistru, kurā ir pat bērni no četru gadu vecuma. “Mums tajā pašā laikā prasa sportistus no desmit gadu vecuma – tā ir ļoti nevienlīdzīga attieksme pret organizācijām, un mēs uzskatām, ka esam maldināti šajā jautājumā,” norādīja Platonovs.

Viņš atzina, ka ministrijai pirmā bloka jeb sportistu skaita kritērijs būtu jāpārskata, prasot federācijām iesniegt datus pēc vienādām prasībām. “Nedrīkst būt tā, ka katrai organizācijai ir dažāda interpretācija un ka šie dati bez tehniskas, kvalitatīvas izvērtēšanas tiek pieņemti un akceptēti kā atbilstoši. Manuprāt, tas ir ļoti nekorekti no ministrijas puses,” sacīja LPF prezidents.

Platonovs arī norādīja, ka faktiski nav vērtības atšķirības starp reģistrēto bērnu un pieaugušo skaitu. “Lai iegūtu vienu punktu par bērniem un jauniešiem, man reģistrā jāuzrāda 550 bērni, bet, lai iegūtu vienu punktu par pieaugušajiem sportistiem, jānorāda 590 pieaugušie. Respektīvi, lai gan visur tiek stāstīts, ka lielāks uzsvars ir uz bērnu un jauniešu sportu, pēc esošā matemātiskā aprēķina sanāk, ka par bērniem un jauniešiem kritērijā var saņemt 30 punktus, par pieaugušajiem – 10 punktus, kas rada diezgan aplamu situāciju. Proti, federācijai, lai iegūtu vienu punktu, ir jāuzrāda 550 bērni vai 590 pieaugušie – šī atšķirība ir mazāka par 10%, tā zaudējot politisko uzstādījumu par bērnu un jauniešu sporta atbalstīšanu,” sacīja Platonovs, piebilstot, ka mērķis noplok augsto sasniegumu pieaugušajiem sportistiem priekšā.

Veselīga sabiedrība – ekonomiski izdevīgāka

Valsts pienākums pret sabiedrību ir veidot veselīgu sabiedrību, un to var panākt caur masveidību un bērniem un jauniešiem, norādīja Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).

“Tāpēc, kritērijos liekot uzsvaru uz šo, mēs arī motivējam sporta veidu federācijas vairāk tam pievērsties. Ir skaidrs, ka arī augstu sasniegumu sports ir vajadzīgs valsts identitātes stiprināšanai, bet kopumā tā ir pievienotā vērtība, nevis valsts pašmērķis. Mums kā valstij ir jādomā par veselīgu sabiedrību, un šobrīd, ja mēs skatāmies pēc OECD rādītājiem, diemžēl mēs Eiropas Savienībā esam otrie vai trešie no apakšas,” apgalvoja Daugavietis.

Bērna jebkāda fiziskā aktivitāte ir lietderīgs līdzekļu izlietojums, pārliecināts deputāts. “Skaidrs, ka mēs neizskraidīsim pakaļ katram Latvijas bērnam, bet tieši tāpēc mums ir Latvijā atzītās sporta federācijas, kas sava sporta veida ietvaros seko, vai šie bērni nodarbojas ar sportu,” sacīja Daugavietis.

Deputāts atzina, ka katrs iztērētais eiro bērnu un jauniešu sportā pēc tam nāk atpakaļ ekonomikā caur veselīgu sabiedrību un ekonomiski aktīviem un veseliem pilsoņiem. “Mēs nevaram skatīties tikai uz medaļām kā rezultātu. Tāpat arī Eiropā un Latvijā ir veikti pētījumi, cik viens vesels cilvēks valstij atnes ekonomikai un cik atnes viens slims cilvēks, un tā starpība ir ļoti liela,” apgalvoja Daugavietis.

Foto: LSM